ES vēl nav gatava karam bez ASV atbalsta, brīdina auditori

Ziņojumu ceturtdien publicēja Eiropas Revīzijas palāta, izvērtējot ES progresu aizsardzības jomā. "Panākt aizsardzības gatavību Eiropas Savienībā līdz 2030. gadam joprojām ir sarežģīti," sacīja ziņojuma autors un Eiropas Revīzijas palātas loceklis Mareks Opjola.

Viņš uzsvēra, ka problēmu sarakstā joprojām ir sadrumstalotas nacionālās aizsardzības sistēmas, rūpnieciskās ražošanas ierobežojumi un atkarība no Savienoto Valstu atbalsta. Tomēr amatpersona vienlaikus uzskata, ka situāciju vēl ir iespējams būtiski uzlabot, ja Eiropas valstis turpinās palielināt aizsardzības izdevumus un strauji paplašinās munīcijas ražošanas apjomus.

Kopš 2020. gada ES dalībvalstis aizsardzības budžetus palielinājušas par 79%. Šis pieaugums lielā mērā saistīts gan ar Krievijas radīto apdraudējumu, gan NATO ilgstoši izvirzīto prasību vairāk ieguldīt aizsardzībā. Pērn ES arī izpildīja solījumu piegādāt Ukrainai vienu miljonu artilērijas šāviņu, lai gan tas notika aptuveni astoņus mēnešus vēlāk, nekā sākotnēji bija plānots.

Pagājušajā gadā Eiropas Savienība izvirzīja mērķi līdz 2030. gadam sasniegt pilnvērtīgu aizsardzības gatavību. Šāds lēmums tika pieņemts pēc vairāku izlūkdienestu brīdinājumiem, ka Krievija līdz desmitgades beigām potenciāli varētu būt gatava plašāka mēroga militāram konfliktam Eiropā.

Revīzijas palāta norāda, ka galvenais izaicinājums ir panākt stratēģisku autonomiju, proti, spēju ilgstoši uzturēt augstas intensitātes karadarbību bez būtiskas ārējas palīdzības.

Lai gan situācija ir ievērojami labāka nekā pirms dažiem gadiem, auditori secinājuši, ka Eiropas aizsardzības rūpniecība joprojām ir pārāk sašķelta. Pēc viņu domām, dalībvalstu nepietiekama koordinācija rada risku, ka līdzekļi tiek tērēti dublējošiem projektiem, kamēr citās jomās saglabājas būtiski spēju trūkumi.

Par problēmu piemēru bieži tiek minēts arī Francijas un Vācijas lēmums atteikties no aptuveni 100 miljardu eiro vērtā kopīgā iznīcinātāja izstrādes projekta pēc ilgstošām domstarpībām starp iesaistītajiem uzņēmumiem.

Ziņojumā aplūkota arī Eiropas vēlme samazināt atkarību no ārvalstu ieroču piegādātājiem. Tomēr praksē pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā vairums jauno iepirkumu tika veikti ārpus ES. Laikposmā no 2022. gada februāra līdz 2023. gada jūnijam 78% ES valstu veiktās aizsardzības tehnikas iegādes tika veiktas ārpus Eiropas Savienības, bet 63% no visa apjoma veidoja ASV piegādātāji.

Auditori atzīst, ka šāda pieeja bija saprotama, jo Eiropai steidzami bija nepieciešamas militārās spējas, kuras bija pieejamas nekavējoties. Vienlaikus Brisele cenšas veicināt principu "Pērc Eiropā", lai nākotnē kritiski svarīgu aprīkojumu varētu saražot pašā Eiropā.

Šonedēļ uzmanības centrā nonāca Ukrainas lūgums izmantot ES aizdevumu programmu ASV ražoto pretgaisa aizsardzības sistēmu "Patriot" pārtvērējraķešu iegādei. Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena paziņoja, ka Ukraina pieprasījusi vairākus miljardus eiro vērtu finansējumu pretgaisa aizsardzības stiprināšanai. Tomēr šāds pirkums prasītu īpašu izņēmumu no noteikumiem, kas paredz priekšroku Eiropā ražotam militārajam aprīkojumam.

Kāds no ziņojuma autoriem atzina, ka atsevišķās situācijās iepirkumi ārpus Eiropas ir neizbēgami. "Ja ir steidzama īstermiņa vajadzība, dažkārt ir loģiski iegādāties nepieciešamo ārpus Eiropas," viņš sacīja.

Vienlaikus auditors uzsvēra, ka ilgtermiņā Eiropai jebkurā gadījumā jāattīsta savas ražošanas spējas. "Pat ja šobrīd kaut ko iegādājaties ārpus Eiropas, ir jābūt plānam, kā šo kritiski svarīgo kapacitāti nākotnē attīstīt pašā Eiropas Savienībā," viņš piebilda.