FOTO: Ielūkojies Tartu cietumā, kas nākamgad varētu uzņemt 600 Zviedrijas ieslodzīto

Apmēram 600 no 933 vietām Tartu cietumā patlaban ir brīvas, kas ļauj iespēju telpas izīrēt citu valstu ieslodzītajiem. Šādu iespēju apsver Zviedrija, kura jau veikusi pārrunas ar Igauniju. Abu valstu parlamenti gan nav oficiāli apstiprinājuši šādu darījumu, taču, ja tas notiks, Zviedrija par vienu ieslodzīto Igaunijā ik mēnesi maksās 8500 eiro. Tas ir salīdzinoši lētāk, nekā tas izmaksā pašu valstī, proti, 11500 eiro mēnesī par katru ieslodzīto.

Igaunijai būs tiesības pašai pārbaudīt informāciju par ieslodzītajiem, kurus plānots pārvietot uz Tratu, kā arī tiesības tos nosūtīt atpakaļ. Igauņu amatpersonas jau informējušas, ka neuzņems tos ieslodzītos, kas nodarbojušies ar organizēto noziedzību vai radikālo ekstrēmismu.

Tartu cietuma ēka būvēta 2002. gadā. Tās iekšpuse krāsota gaiši dzeltenā un violetos toņos. Tajā ir koka mēbeles un divstāvu gultas. Tur ir mākslas un mūzikas telpas, kā arī ieslodzītajiem būs piekļuve planšetdatoriem, lai viņi varētu videozvanos sazināties ar mājiniekiem.

Tiesa, cietuma pārvaldes dienaskārtībā vēl ir daži jautājumi, tostarp rehabilitācijas programmas, apmeklējumu nodrošināšana ģimenēm un draugiem, kā arī reliģijas praktizēšanas tiesību ievērošana.

Viedokļi par šādu praksi gan dalās. Daļa Tartu iedzīvotāju cietuma izīrēšanu vērtē pozitīvi un uzskata – tas ļaus atvērt jaunas darbavietas un cels vietējo ekonomiku. Savukārt citi baidās no ieslodzīto pieplūduma negatīvās ietekmes uz vietējo kopienu.

"Reuters" vēl atzīmē, ka Igaunija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kuras ieslodzījuma līmenis ir samazinājies, proti, 2023. gadā tas kritās par 12%. Tikmēr Zviedrijā, kur pieaugusi bandu vardarbība, tas pieaudzis par 15,5%.

Jau vēstīts, ka Zviedrija panākusi vienošanos ar Igauniju par cietuma kameru nomu līdz 600 ieslodzīto, kas varētu izciest sodu Tartu cietumā. Saskaņā ar vienošanos starp abām valstīm Zviedrija varētu iznomāt 400 kameru Tartu, kur var tikt izvietoti 600 ieslodzīto.