Ķīnas dienvidu daļā šie svētki iezīmē ziemas sezonas beigas un pavasara iestāšanos. Pēc tam, kad sabruka Cjinu impērija un Ķīna 1911. gadā pieņēma Gregora kalendāru, šos svētkus modernajā Mandarīnu valodā pārdēvēja par Pavasara festivālu.
Miljoniem cilvēku 1. februārī sāk svinēt Mēness Jaunā gada sākumu. Šis gads iezīmē pāreju no Vērša gada uz Tīģera gadu.
Pārsvarā Ķīnas Jaunā gada festivāls ilgst 16 dienas, sākot no ķīniešu Jaungada vakara līdz laternu svētkiem. Šogad Ķīnas Jaunā gada festivāls sācies 1. februārī un turpināsies līdz 16. februārim.
Katrs gads Ķīnā ir saistīts ar kādu no 12 dzīvniekiem un kādu no pieciem elementiem – koku, uguni, zemi, metālu, ūdeni. 12 gadu ciklu iesāk žurkas gads, tad seko vērša gads, tīģera gads, zaķa, kaķa gads, pūķa gads, čūskas gads, zirga gads, kazas gads, pērtiķa gads, gaiļa gads, suņa gads un cūkas gads (dzīvnieka gads kombinējas ar kādu no pieciem elementiem). Šogad ir Melnā Ūdens tīģera gads.
Ķīniešu Jaunā gada dienu svin ar uguņošanu, kas pēc ticējumiem atbaida ļaunos garus, un vīraku kūpināšanu. Cilvēki tradicionāli, sagaidot Ķīniešu Jauno gadu, tempļos rīko sveču vakarus un ziedo pa vīraka kociņam. Notiek lūgšanas.
Cilvēkiem ir arī dažādi ticējumi, sagaidot Jauno gadu, piemēram, templī var uzsist olu uz Jaunā gada zodiaka zvēra, kas šogad ir tīģeris, skulptūras, lai saņemtu svētības. Pa Āzijas valstu pilsētām un ciematiem un pilsētām pastaigājas Laimes dievs.
Lai atzīmētu svētkus, ielās spēlē mūzikas instrumentus. Šo dienu atzīmē arī Ķīnas un tai apkārtējo valstu mazākumtautības, kā arī ķīniešu kopienas ārpus Ķīnas.
Tradicionāli Vecgada dienā ģimenes pulcējas uz kopīgu mielastu, lai nosvinētu aizejošā gada vakaru. Uz galda liek gaļas ēdienus un saldumus, kas pagatavoti atbilstoši tradicionālajām receptēm.
