Grafīts, litijs, titāns, urāns: kādus Ukrainas derīgos izrakteņus iekārojis Tramps?

"Mēs kopā parakstīsim šo vienošanos," tā paziņoja Tramps. Dienu iepriekš preses konferencē pēc tikšanās ar Lielbritānijas premjerministru Kīru Stērmeru Tramps sarunā ar žurnālistiem, kā noprotams, arī centās mazināt vēl nesen Zelenskim izteikto pārmetumu smagumu, komentējot savus apgalvojumus, ka Zelenskis ir "diktators".

"Vai es to teicu? Es nevaru noticēt, ka es to teicu," Tramps atbildēja.

Tikmēr Zelenskis šonedēļ paziņoja, ka sagatavots vienošanās projekts par ekonomisko sadarbību ar ASV, bet vēl nav izlemts par drošības garantijām, kuras Kijiva uzskata par ļoti svarīgām.

Noskaties: Ko varam sagaidīt no Trampa un Zelenska tikšanās? Komentē eksperts

Kādi derīgie izrakteņi varētu interesēt ASV?

Vienošanās rezultātā Tramps varētu attapties pie, tā teikt, sasistas siles. Tiešsaistes izdevums "Politico" raksta, ka Tramps realitātē "varētu saņemt mazāk nekā cerēt," jo Ukrainas iespējamās minerālu bagātības aplēses ir balstītas uz novecojušiem padomju laika apsekojumiem.

Saskaņā ar Ukrainas Dabas resursu un vides ministrijas datiem valsts pamatiežos atrodas aptuveni 5 procenti no pasaules "kritiskajām" izejvielām, tostarp grafīta, litija, titāna, berilija un urāna.

Šie resursi tiek izmantoti akumulatoru ražošanā, kā arī aizsardzības un tehnoloģijas nozarēs. Zināmā mērā tie palīdzētu mazināt ASV atkarību no Ķīnas, raksta "Politico".

Ukraine's President Zelensky says he wants security guarantees from the US before signing a minerals deal with the US. He and President Trump are due to meet in Washington on Friday.

🎧 Stay up to date with the #GlobalNewsPod https://t.co/L8FsuJU1K4 pic.twitter.com/uNwFFsixm9

— BBC World Service (@bbcworldservice) February 27, 2025

Savukārt saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem Ukrainā atrodas 22 no 34 derīgajiem izrakteņiem, ko Eiropas Savienība (ES) atzinusi par kritiski svarīgiem. Kijiva saka, ka šie resursi veido triljoniem dolāru neizmantotas minerālu bagātības, taču nozares eksperti norāda, ka var paiet gadi, līdz būs iespējams gūt ievērojamu peļņu kara nomocītā valstī un nepietiekamu līdzšinējo investīciju dēļ, raksta aģentūra "Reuters".

Grafīts

Pēc tilpuma lielākais metāls, kas tiek izmantots litija jonu baterijās. No kodolreaktoriem līdz zīmuļiem – šī minerāla izmantošanas iespējas ir plašas. Saskaņā ar Ukrainas Ģeoloģijas dienesta datiem Ukrainai pieder 6% no pasaules rezervēm. Ukrainā atrodas dažas no lielākajām atradnēm Eiropā.

Litijs

Ukrainas Ģeoloģijas dienests paziņojis, ka Ukrainā ir vienas no lielākajām apstiprinātajām litija rezervēm Eiropā, kas tiek lēstas 500 000 tonnu apmērā. Litiju lielākoties izmanto akumulatoru ražošanā. Litija izmantošana ir dārga. Ukrainā liela daļa nozīmīgo rezervju atrodas Krievijas okupētajās teritorijās.

Titāns

Ukrainai ir lielākās titāna rezerves Eiropā, un tā varētu apmierināt ASV un ES metāliskā titāna pieprasījumu 25 gadus. Raktuves Ukrainas centrālajā daļā veido līdz pat sešiem procentiem no pasaules titāna produkcijas, lēš Ukrainas mediji.

Urāns

Ukrainai ir lielākās urāna rezerves Eiropā. Urāns ir reaktīvais materiāls, ko izmanto kodolenerģijas ģeneratoros. Ukraina pati iegūst urānu, kā arī importē to no ārvalstīm. Papildus elektrostacijām urāns tiek izmantots kodolieroču ražošanā visā pasaulē.

Saskaņā ar Ģeoloģijas institūta datiem Ukrainā ir arī tādi retzemju elementi kā lantāns un cērijs, ko izmanto televizoru un apgaismojumu ražošanā; neodīms, ko izmanto vēja turbīnās un EV akumulatoros; erbijs un itrijs, kuru pielietojums ir no kodolenerģijas līdz lāzeru ražošanai.

Cik lielu daļu savu resursu joprojām kontrolē Ukraina?

Krievijas sāktais pilna mēroga uzbrukums nodarījis plašus postījumus Ukrainā, un Krievija tagad kontrolē aptuveni piekto daļu valsts teritorijas. Piemēram, lielākā daļa Ukrainas ogļu atradņu, kas pirms kara nodrošināja tās tērauda rūpniecību, ir koncentrētas austrumos un ir zaudētas, raksta "Reuters".

Aplēses liecina, ka aptuveni 40% Ukrainas metāla resursu pašlaik atrodas Krievijas okupācijā.

Janvārī Ukraina slēdza savu vienīgo koksa ogļu raktuvi, kas atradās ārpus Pokrovskas pilsētas, kuru Maskavas spēki ilgstoši cenšas ieņemt.

Krievija kara laikā ir ieņēmusi vismaz divas Ukrainas litija atradnes — vienu Doneckā un otru Zaporižjas apgabalā dienvidaustrumos. Kijiva joprojām kontrolē litija atradnes centrālajā Kirovohradas reģionā.