Iespējams, slēgs biedrību "Memorial"; Baltijas valstu un Polijas prezidenti pauž bažas par Krievijas centieniem pārskatīt vēsturi

Ģenerālprokuratūra ir apsūdzējusi cilvēktiesību aizsardzības organizāciju "sistemātiskos likuma pārkāpumos", jo tā, iespējams, nav marķējusi savus publiskos paziņojumus ar atrunām par "ārvalstu aģenta" statusu.

Pirms sēdes sākuma ceturtdien, 25.novembrī, pie Augstākās tiesas Krievijā pulcējās vairāk nekā 300 cilvēku, no notikuma vietas ziņoja "Meduzas" korespondents. Policijas darbinieki arestēja vienu sievieti pie tiesas nama – viņai rokās bija zīme ar uzrakstu "Paldies, Memoriāl, ka atcerējāties mūs!" kopā ar diviem portretiem, kas, domājams, ir viņas radinieku bildes.

Tikmēr Polijas, Lietuvas, Latvijas un Igaunijas prezidenti publiskā paziņojumā izteikuši savas bažas par Krievijas centieniem pārskatīt vēsturi, kā arī iespējamo biedrības "Memorial’’ slēgšanu.

Prezidenti norāda, ka "Memorial’" ir viena no pirmajām neatkarīgajām cilvēktiesību aizsardzības organizācijām Krievijā, kas nodarbojas ar Staļina režīma noziegumu dokumentēšanu visā bijušās Padomju Savienības teritorijā.

"Mēs, Polijas, Lietuvas, Latvijas un Igaunijas prezidenti, paužam bažas par vēsturisko revizionismu Krievijā un konkrēti Memoriāla iespējamo slēgšanu," mikroblogošanas vietnē "Twitter" apliecinājis arī Igaunijas prezidents.

We, the Presidents of #Poland, #Lithuania, #Latvia and #Estonia express our concern regarding historical revisionism in #Russia and specifically the possible closure of #Memorial.

— Alar Karis (@AlarKaris) November 25, 2021

Polijas, Lietuvas, Latvijas un Igaunijas prezidenti

"Mēs augsti vērtējam "Memorial" darbinieku vēlmi un gatavību godināt poļu, lietuviešu, latviešu un igauņu tautu nesto upuri, kā arī miljoniem krievu, ukraiņu un citu tautību cilvēkus, kuri arī cieta padomju represijās. Mēs patiesi apbrīnojam Krievijas pilsoņu gatavību atklāt visu patiesību par šiem krievu tautai neērtajiem vēstures mirkļiem un totalitārā režīma pastrādātajiem cilvēktiesību pārkāpumiem. Viņu darbs ir svarīgs pienesums Eiropas kopīgajai vēsturiskajai atmiņai."

Visu triju Baltijas valstu un Polijas prezidenti uzsver, ka ir vienojušies par sadarbības stiprināšanu cīņā pret vēstures falsifikāciju, dezinformāciju un revizionismu. "Mēs būsim vienoti, lai totalitāro režīmu paveiktie noziegumi nekad netiek aizmirsti," teikts prezidentu kopīgajā paziņojumā.

Polijas, Lietuvas, Latvijas un Igaunijas prezidenti ir vienojušies par sadarbības stiprināšanu cīņā pret vēstures falsifikāciju, dezinformāciju un revizionismu.https://t.co/ut7Laq5zZg

— Valsts prezidenta kanceleja (@Rigas_pils) November 25, 2021

Krievijas Augstākās tiesas sēde par prokuroru prasību atsāksies 14.decembrī.