Igauņi apsver spēku nosūtīšanu uz Hormuza šaurumu, Latvija gan neplāno iesaistīties

Sprūds uzsvēra, ka šobrīd Latvijas karavīri piedalās vairākās misijās reģionā – NATO misijā Irākā, ANO misijās Libānā un Izraēlā, Eiropas Savienības (ES) misijā Sarkanajā jūrā. Patlaban plāni par tālāku iesaisti nav dienas kārtībā, viņš uzsvēra.

Vaicāts, vai Latvijai būtu resursu iesaistīties šādā operācijā, ja tomēr tāda vajadzība rastos, ministrs skaidroja, ka sākumā būtu jāsaņem šāds potenciāls pieprasījums, bet pēc tam tas ļoti pamatīgi jāizvērtē, tostarp līdzdalības tiešā ietekme uz austrumu flanga drošību.

Igaunija, savukārt, pagaidām gaida konkrētākus signālus no ASV par nepieciešamo palīdzību un tās mērķiem. Kā norādīja igauņu ārlietu ministrs, jebkādai militārai iesaistei nepieciešami skaidri plāni, savukārt Eiropas valstīm šobrīd trūkst pilnīgas izpratnes par Vašingtonas stratēģiskajiem nodomiem.

Vienlaikus Cahkna uzsvēra, ka Igaunija vēsturiski bijusi uzticams sabiedrotais, piedaloties operācijās Irākā un Afganistānā.

Lai gan Igaunijas rīcībā ir ierobežoti militārie resursi, tostarp trīs mīnu meklēšanas kuģi, tās iespējamais ieguldījums vēl nav skaidrs. Cahkna skaidroja, ka Hormuza šauruma ģeogrāfiskie apstākļi – vietām tikai nedaudz vairāk par 30 kilometriem platumā – padara militārās operācijas īpaši sarežģītas, jo efektīvai kontrolei būtu nepieciešama arī piekrastes pārraudzība. Viņš arī uzsvēra, ka paralēli saglabājas Krievija radītais apdraudējums Eiropai.