Igaunija gatavojas sliktākajam: izstrādāts plāns Krievijas uzbrukuma gadījumam

Jāspēj izdzīvot vismaz mēnesi

Jaunais drošības princips paredz maksimālu pašpietiekamību. Gadījumā, ja Igaunija tiek bloķēta no gaisa, jūras un sauszemes, sabiedrībai jāspēj funkcionēt neatkarīgi vismaz vienu mēnesi. Šis laiks paredzēts ārējo sakaru atjaunošanai un pilnvērtīgas NATO palīdzības saņemšanai.

Vienlaikus stingrākas kļuvušas arī prasības iedzīvotājiem — katram pilsonim jānodrošina sava autonomija vismaz septiņu dienu garumā bez valsts atbalsta.

Galvenās prioritātes iedzīvotājiem:

• nepārtraukta piekļuve enerģijai un sakariem;
• pārtikas un degvielas krājumu pieejamība;
• piekļuve medicīniskajiem pakalpojumiem;
• sabiedrisko mediju darbība informācijas saņemšanai.

"Aktīvā aizsardzība": triecieni pretinieka teritorijā

Tallina būtiski maina pieeju militārajai aizsardzībai. Līdzšinējais teritoriālās aizsardzības princips tiek paplašināts, un armija plāno rīkoties proaktīvi. Galvenais mērķis ir nepieļaut plaša mēroga kaujas Igaunijas teritorijā.

Jaunā stratēģija paredz dziļus triecienus pretinieka aizmugurē, lai iznīcinātu spēkus vēl pirms tie sasniedz robežu. Tas ļautu samazināt civiliedzīvotāju upurus.

Oficiālajā dokumentā uzsvērts: militārā aizsardzība balstās uz "aktīvās aizsardzības" principu, kas ietver aktīvus pasākumus pret pretinieka spēkiem, tostarp triecienus dziļi to teritorijā, lai novērstu uzbrukumu vai mazinātu tā efektivitāti.

Krievija – galvenais drauds Eiropai

Stratēģijā kā lielākais apdraudējums Eiroatlantiskajam reģionam minēta Krievija. Dokumentā norādīts, ka tās agresīvā politika ir vērsta uz Eiropas drošības arhitektūras pārveidošanu un ietekmes sfēras atjaunošanu.

Tāpat uzmanība pievērsta Krievijas sabiedrotajiem, tostarp Ķīnai, Ziemeļkorejai, Baltkrievijai un Irānai.