Igaunijā konstatēta lokāla saslimšana ar masalām; inficējusies bērnudārza darbiniece

Saslimšanas gadījums ir lokāls, jo inficētā persona pēdējā laikā nav devusies uz ārvalstīm. Pēdējo reizi lokāla masalu izplatība Igaunijā fiksēta 2019. gadā, līdz šim visi valstī reģistrētie saslimšanas gadījumi bija saistīti ar personu ceļošanu uz ārzemēm.

Inficētā persona bērnībā vakcinēta pret masalām, taču Igaunijas Veselības pārvalde skaidro – pēdējā vakcīna saņemta 60. gadu beigās un nav spējusi novērst inficēšanos.

Veselības pārvalde skaidro inficēšanās apstākļus un iespējamos saslimušās personas ciešos kontaktus. Pārvaldi satrauc fakts, ka tā bijusi bērnudārza darbiniece, taču šobrīd saslimšana ar masalām sievietes ģimenē vai darbavietā nav konstatēta.

Veselības aprūpes darbinieki Igaunijā tiek aicināti pievērst lielāku uzmanību pacientiem ar izsitumiem, jo ​​nevar izslēgt latentu masalu izplatību valsts robežās.

Iepriekš jau ziņots, ka šobrīd Eiropā pieaug saslimšana ar masalām. Tā kā šī vīrusu infekcijas slimība ir lipīga, tai ir jāpievērš pastiprināta uzmanība, līdzīgi kā bija pirms Covid-19 pandēmijas.

Lielākie uzliesmojumi patlaban ir Lielbritānijā, kur daudz arī mūsu tautiešu. Arī pērn vienīgais masalu gadījums Latvijā ievests no Lielbritānijas, kur inficējās nevakcinēts zīdainis. Lai masalas neizplatītos, vajadzīga 95% vakcinācijas aptvere.

Pirmās potes īpatsvarā to sasniedzam, taču otro devu pie mums saņem nepietiekami daudz bērnu.

"Nav nekādu īpašu drošības pasākumu, izņemot vakcināciju, jo masalas ir tik lipīga slimība, ka paredzēt, ka tajā telpā, kur atrodamies, ka divu stundu laikā pirms mums nav bijis masalu gadījums, mēs nevaram. Galvenais tomēr ir aktualizēt bērnu vakcināciju, sevišķi, ja braucam uz ārzemēm – mēs nevaram būt garantēti, ka lidmašīnā, lidostā vai citā valstī neuzliesmo šis vīruss. Gan pret vējbakām, gan masalām bērnu drīkst vakcinēt jebkurā vecumā," norāda SPKC.