Igaunija plāno līdz 2035. gadam uzbūvēt savu atomelektrostaciju

Atomelektrostacijas darba grupa savus secinājumus balsta uz ideju, ka Igaunija līdz 2030. gadam atteiksies no slānekļa naftas ieguves, ziņo pirmdienas laikraksts "Aktuaalne kaamera".

Tā kā saules un vēja enerģija viena pati nespēs aizpildīt šo iztrūkumu, jau vairākus gadus tiek apspriesta iespēja būvēt mazo modulāro reaktoru spēkstaciju.

Gatavotajā ziņojumā analizēti 19 dažādi ar kodolenerģijas ieviešanu saistīti jautājumi, kas balstīti uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Atomenerģijas aģentūras datiem, sacīja Vides ministrijas kanclera padomniece un grupas koordinatore Rēlika Runnela.

"Tajā ir aprakstīts, kādos apstākļos un vai būtu lietderīgi Igaunijā būvēt atomelektrostaciju. Par to, vai būvēt šo atomelektrostaciju, vēl lems valdība un pēc tam parlaments," viņa sacīja.

Ziņojums, kurā ir iekļauts būvniecības laika grafiks, tiks pabeigts nākamgad, un galīgais lēmums tiks pieņemts 2024. gadā. Tiek lēsts, ka spēkstacija tiks pabeigta līdz 2035. gadam.

Rīgikogu Ekonomikas komitejas priekšsēdētājs Kristens Mihals (Reformu partija) sacīja, ka, iespējams, procesu varētu paātrināt par diviem gadiem, līdz ar to pabeigšanas laiks varētu būt 2032.-2033. gads.

Viņš teica, ka vēl nav izvēlēts konkrēts reaktors.

Paredzams, ka spēkstaciju būvēs privāti investori, un uzņēmums "Fermi Energia" ir bijis Igaunijas diskusiju par atomelektrostaciju priekšgalā.

Paredzams, ka projekts izmaksās 2 miljardus eiro, un tiek apsvērti mazie modulārie reaktori ar 300 megavatu jaudu.

"Kādas tās [izmaksas] patiesībā būs, uzzināsim no šiem konkursiem, un mums būs jāņem vērā arī tas, kādas līdz 2028. gadam, kad mēs varētu sākt būvniecību, būs izejvielu cenas, procentu likmes un darbaspēka cenas," teica "Fermi Energia" vadītājs Kalevs Kallemets.