Irānā jau trešo nedēļu nerimst protesti un pieaug arī represijas
Irānā jau trešo nedēļu nerimst un pieņemas spēkā cilvēku protesti. Vienlaikus brutālākas kļūst arī režīma represijas pret demonstrantiem. Irānas valdība, reaģējot uz Vašingtonas draudiem pielietot militāru spēku, izrādījusi vēlmi uzsākt sarunas. Tomēr ASV prezidents neizslēdz iespēju rīkoties pirms tās vēl sākušās.
ASV bāzētās cilvēktiesību organizācijas ziņo, ka protestu laikā Irānā līdz šim nogalināti varētu būt vairāki simti cilvēku un vairāk nekā desmit tūkstoši aizturēti. Patiesais upuru skaits, visticamāk, ir lielāks, jo varasiestādes jau vairākas dienas realizē gandrīz pilnīgu interneta un sakaru bloķēšanu.
Lai gan protesti turpinās kopš pagājušā gada beigām, situācija krasi saasinājās pēc tam, kad aizvadītās nedēļas noslēgumā 86 gadus vecais Irānas augstākais līderis ajatolla Ali Hamenei protestētājus nosauca par valsts ienaidniekiem un ārvalstu ietekmes instrumentiem, skaidri noraidot jebkādu dialogu ar sabiedrību. Arī līdz šim par reformatoru uzskatītais prezidents Masuds Pezeškiāns pēdējās dienās ir būtiski pastiprinājis savu retoriku.
"Šie nav protestētāji, bet gan vardarbīgi provokatori. Mēs atzīstam protestētāju tiesības un viņu paustās bažas, un darām visu iespējamo, lai tās risinātu. Vienlaikus aicinām mūsu iedzīvotājus stingri iestāties pret tiem, kuri izmanto vardarbību un posta sabiedrisko īpašumu."
Represiju priekšgalā ir Revolucionārās gvardes vienības un paramilitāri formējumi. Neraugoties uz protestu mērogu, līdz šim nav bijušas manāmas plaisas ne drošības struktūrās, ne Irānas politiskajā elitē.
ASV prezidents Donalds Tramps tikmēr ir kāpinājis spiedienu uz Teherānu, atkal paziņojot, ka Vašingtona izskata ļoti konkrētas iespējas, kā vērsties pret to, ja protestētāju nogalināšana turpināsies.
"Mēs apsvērsim rīcību un mērķus, par kuriem viņi pat nespētu iedomāties. Ja viņi to turpinās izdarīs, mēs atbildēsim ar spēku, kādu viņi nekad iepriekš nav pieredzējuši — tik spēcīgu, ka viņi tam nespēs noticēt. Man ir pieejamas ārkārtīgi spēcīgas iespējas. Ja tas notiks, atbilde būs ļoti, ļoti jaudīga."
Tramps ir arī pieļāvis satelītinterneta "Starlink" pieejas paplašināšanu Irānas iedzīvotājiem, kas dzīvo informācijas blokādes apstākļos. Tiesa starptautiskie eksperti pauž, ka Trampa rīcību mērķis nav par katru cenu panākt Irānas režīma gāšanu, bet gan mainīt tā rīcību, lai panāktu Vašingtonai vēlamas piekāpšanās, galvenokārt saistībā ar Irānas kodolprogrammu.
"ASV vēlas, lai urāna bagātināšana Irānas teritorijā faktiski tiktu apturēta, kā arī ar Irānas raķešu darbības rādiusa ierobežošanu, lai Izraēla netiktu apdraudēta. Ja šie mērķi tiks sasniegti, maz ticams, ka Trampu būtiski satrauks biedējoši lielais nogalināto protestētāju skaits."
Līderi Eiropā arī ir nosodījuši vardarbīgo demonstrantu apspiešanu.
"Es aicinu Irānas vadību aizsargāt savu iedzīvotāju drošību, nevis tos iebiedēt. Mēs visstingrākajā veidā nosodām vardarbību, ko Irānas vadība vērš pret savu tautu. Šī vardarbība nav spēka apliecinājums — tā ir vājuma pazīme. Šai vardarbībai ir jābeidzas."
Sākotnēji cenu kāpuma izraisītie protesti tagad Irānā ir pārauguši visaptverošos nemieros ar tiešiem aicinājumiem izbeigt gadu desmitiem pastāvošo represīvo islāmistisko režīmu.
Tā kā Irānas ekonomika pēdējā laikā ir strauji pasliktinājusies, tāpat arī represijas pret iedzīvotājiem un ārējiem draudiem pieaugot, analītiķi uzskata, ka Teherāna šobrīd piedzīvo vienu no bīstamākajiem brīžiem Islāma Republikas vēsturē kopš 1979. gada, kad revolūcijas laikā tika gāzta Rietumiem draudzīgā monarhija un pie varas nāca ajatollu vadīta radikāli islāmiska teokrātija.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
