Irānas režīma krišana izraisīs bēgļu krīzi un vairos terorismu, brīdina somu eksperts

Irānas un Izraēlas streiki turpinās jau septīto dienu. Arvien ticamāk sāk likties, ka arī Amerikas Savienotās Valstis pievienosies Izraēlas militārajiem centieniem. "Bloomberg" un "Wall Street Journal" vēsta, ka ASV jau tapis uzbrukuma plāns, tas varētu piepildīties tuvākajās dienās. ASV tāpat pārvietojušas karaspēku un lidaparātus uz jaunām pozīcijām Tuvajos Austrumos.

Izraēlas uzbrukumu mērķis ir iznīcināt Irānas kodolieroču ambīcijas. Iespējams, arī, ka Izraēlas cenšas panākt Irānas režīma krišanu. Izraēlas premjers Benjamins Netanjahu otrdien, 17. jūnijā, sacījis, ka Izraēla cenšas paātrināt varas maiņu Irānā.

Ja piepildītos otrais scenārijs un Irānā tiktu gāzts režīms, tad Tuvajos Austrumos sāktos haoss, un tas skartu arī Eiropu.

Irāna ir islāma republika. Tās pārvaldes sistēma balstās uz reliģiskiem principiem. Augstāko varu valstī īsteno garīgais līderis ajatolla Ali Hamenei. "Varas maiņa Irānā būtu ļoti riskanta operācija, kurai sekotu haoss," brīdina Somijas Starptautisko lietu institūta galvenais padomnieks Olli Ruhomaki. Haoss varētu arī novest pie tā, ka Irānu pamestu desmitiem miljonu cilvēku.

Starptautisko lietu institūta pārstāvis Ruohomaki neizslēdz, ka Irānas bēgļus savā labā varētu izmantot Krievija, proti, patvēruma meklētājus apzināti novirzīt uz Somiju vai kādu citu no NATO valstīm alianses austrumu robežā. Tādējādi īstenojot politisko spiedienu uz Somiju un citām kaimiņvalstīm Krievijas pierobežā.

Varas krišanas izraisītie nemieri varētu kļūt par iemeslu terorisma pieaugumu Tuvajos Austrumos un citviet. Tāpat tas kavētu tirdzniecību un kravu pārvadājumus Persijas līcī.

Nav iespējams īstenot sacelšanos pret varu, to darot no ārpuses. ASV jau līdz šim veicinājusi režīma gāšanu Irākā un Afganistānā 2000. gados. Tomēr rezultāts ir tāds, ka pie varas Irākā nākuši islāma ekstrēmisti ISI, bet Afganistānā – ekstrēmisti "Taliban". "Tas neizvērsās pārāk labi," atzīst Ruhomaki. Ja notiktu irāņu sacelšanās pret varu un Irānas reliģiskā pārvaldība tiktu aizstāta ar kaut ko demokrātisku, tam būtu jānotiek iekšēji, nevis no ārpuses. Apvērsumam sākoties no ārpuses, to vairs neviens nekontrolē, uzsver pētnieks.

"Ja sabiedrība sabrūk iekšēji, rodas haoss. Haosam reti ir beidzas ar kaut ko briesmīgi labu. Vismaz ne īstermiņā," norāda Ruhomaki. Viņaprāt, arī citām valstīm tomēr vajadzētu būt plāniem par to, kas tad notiks Irānā pēc varas maiņas. Šobrīd šādi plāni publiski nav dzirdēti nedz no Izraēlas, nedz no Amerikas Savienotajām Valstīm.