ISW: Krievija varētu izvērst agresiju pret Baltijas valstīm, aizbildinoties ar Karaļauču sargāšanu

Trešdien, 18. septembrī, Putins attālinātā veidā ticies ar Krievijas federālo reģionu un okupētās Krimas vadītājiem. Video zvana laikā diktators apgalvoja, ka Karaļauču apgabals ir Krievijas "rietumu priekšpostenis" un lielvalstij ir jācenšas nodrošināt, ka tas tiek pienācīgi integrēts Krievijas sabiedrībā un ekonomikā.

Kremļa saimnieks uzsvēra, ka Krievija nekad "neaizmirsīs" Karaļauču apgabalu un tam jāturpina attīstīties saskaņā ar lielvalsts sociālajām un kultūras vērtībām.

Video zvanā ar reģionu vadītāju ielikteņiem Putins arī sacīja, ka, kopš Karaļauči "kļuva par Krievijas Federācijas anklāvu, radušās vairākas problēmas, kuras, protams, var un noteikti ir jārisina", vēsta "The Moscow Times".

Noskaties: "Esam modri!" Šobrīd Latvijā ir augsts Krievijas provokāciju risks

Diktatora ieskatā "nevajadzētu būt šķēršļiem cilvēku kustībai" uz un no apgabala, kā arī tam jābūt "organiskai" Krievijas Federācijas daļai.

ISW norāda, ka Putina nesenākie izteikumi "mērķēti uz vietējo auditoriju" un var liecināt, ka diktators, iespējams, "gatavo augsni turpmākai agresijai pret Baltijas valstīm, aizbildinoties ar Karaļauču apgabala aizsardzību".

Institūts arī pievērsis uzmanību Putina februārī veiktajai valsts militāri administratīvā ieguldījuma reformai. Tā varētu liecināt par Kremļa gatavošanos "lielajam karam" ar NATO nākotnē.

Saskaņā ar diktatora dekrētu Krievijā atjaunoti 2010. gadu sākumā atceltie Maskavas un Ļeņingradas militārie apgabali (LVO). Vienlaikus LVO ienāca Krievijas Federācijas Ziemeļu flote, kurā ietilpst lielākā daļa lielvalsts stratēģisko kodolzemūdeņu.

Kā pauž ISW eksperti, šo jauninājumu mērķis ir "konsolidēt kontroli pār Krievijas operācijām Ukrainā īstermiņā un vidējā termiņā," kā arī "sagatavoties liela mēroga konvencionālam karam pret NATO ilgtermiņā".