Izraēlas gaisa triecieni pa Irānas militārajiem objektiem varētu vēl vairāk saasināt attiecības reģionā

Izraēlas gaisa triecieni pret Irānas militārajiem objektiem iezīmē būtisku spēku līdzsvara atšķirību starp šīm valstīm. Triecieni bija reakcija uz Irānas nesenajiem raķešu un dronu uzbrukumiem, kuriem bija minimāla ietekme, salīdzinot ar Izraēlas veikto uzbrukumu. Militārās disproporcijas izcelšana starp abām valstīm varētu ietekmēt ne tikai viņu savstarpējo konfliktu, bet arī reģiona stabilitāti kopumā.

Saskaņā ar ASV un Izraēlas amatpersonām, Izraēlas kara lidmašīnas sestdien uzbruka Irānas militārajiem objektiem trīs provincēs, iznīcinot vairākas krievu piegādātās S-300 pretraķešu sistēmas un vēl vienu aizsardzības sistēmu. Pēc trieciena ASV mudināja Irānu izvairīties no tālākas eskalācijas, lai gan sākotnēji ASV bija izdarījusi spiedienu uz Izraēlu neuzbrukt Irānas naftas un kodolobjektiem.

Irānas augstākais līderis ajatolla Ali Hamenejs savā runā pauda, ka Izraēlas triecienam bijusi ietekme, lai gan Izraēla esot pārspīlējusi nodarītā kaitējuma apmērus. Hamenejs uzsvēra, ka būtu kļūda novērtēt trieciena sekas par nenozīmīgām, taču šoreiz viņš atturējās no solījuma veikt skarbu atbildi, kā tas bijis agrāk pēc Izraēlas uzbrukumiem.

Triecieni, kas būtiski samazināja Irānas gaisa aizsardzību, iezīmē jaunu posmu Izraēlas un Irānas ilgstošajā konfliktā. Izraēlas spēja vājināt Irānas aizsardzības sistēmas ļauj tās Gaisa spēkiem brīvāk darboties Irānas gaisa telpā. Pēc eksperta Farzina Nadimi vārdiem, Irānai tagad būs jāiegulda ievērojami līdzekļi jaunu aizsardzības sistēmu izveidē, lai pielāgotos šiem draudiem.

Lai arī Irānai izdevies pārvarēt Izraēlas aizsardzību, izšaujot vairākas raķetes vienlaicīgi, Izraēla ir vairākkārt parādījusi, ka spēj trāpīt Irānas svarīgos militārajos objektos, izmantojot savus modernākos iznīcinātājus F-35, kas var izvairīties no Irānas radaros fiksēšanas. Izraēlas amatpersonas paziņoja, ka sestdienas uzbrukums ir nozīmīgs panākums, kas nākotnē nodrošinās lielāku brīvību rīcībai Irānas gaisa telpā.

Irānas un Izraēlas militāro spēju atšķirības un sadarbības partneri Izraēla lielu daļu no savām militārajām spējām ir ieguvusi ar ASV palīdzību, kamēr Irāna paļaujas uz pašmāju tehnoloģijām, kā arī uz sadarbību ar Krieviju un Ķīnu. Tomēr nesenās Irānas aizsardzības spēju vājības atklājums liek apšaubīt šīs sadarbības efektivitāti un tās ilgtermiņa nozīmi.

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Irānas un Krievijas militārā sadarbība ir stiprinājusies — Irāna piegādā Krievijai dronus un raķetes. Ķīna 2020. gadā parakstīja ilgtermiņa sadarbības līgumu ar Irānu, kas paredz militārās pētniecības un ieroču izstrādes sadarbību. Tomēr abu valstu sadarbība ar Irānu ir ierobežota, jo tām ir arī saites ar dažiem Irānas reģionālajiem konkurentiem.

Krievijai un Ķīnai ir stratēģiskas attiecības arī ar Irānas reģionālajiem pretiniekiem, piemēram, Saūda Arābiju. Ķīna, kas lielā mērā paļaujas uz enerģijas importu no Tuvo Austrumu reģiona, vēlas izvairīties no konflikta saasināšanās un ir ierobežota militārās palīdzības sniegšanā Irānai. Tas liek Irānai rēķināties ar abu valstu nacionālajām interesēm, kas ne vienmēr saskan ar tās vajadzībām.

ASV amatpersonas apšauba Krievijas spēju ātri nodrošināt Irānu ar jaunu pretgaisa aizsardzību, jo Krievijas resursi ir ierobežoti Ukrainas kara dēļ. Kavēšanās šajā jomā varētu izraisīt attiecību saspīlējumu starp Krieviju un Irānu, kuru attiecības vēsturiski raksturo savstarpēja neuzticēšanās.

Irāna pēc Izraēlas uzbrukuma publiski nenorādīja uz tūlītēju atbildi, bet Irānas līderis ajatolla Ali Hamenejs uzsvēra, ka militārais spiediens netraucēs valstij attīstīt progresīvas ieroču sistēmas. Irānas vēlme iegūt modernās tehnoloģijas, piemēram, Krievijas S-400 pretraķešu baterijas, varētu ievērojami sarežģīt Tuvajos Austrumos esošos konfliktus un paaugstināt reģiona ģeopolitisko risku.