Izskan arvien jaunas liecības par okupantu zvērībām pret gūstekņiem
"Vagner", tāpat kā citi okupantu spēki, Ukrainā ir pastrādājuši neskaitāmus kara noziegumus. Izvarošanas, spīdzināšanas, sakropļošanas zvērību saraksts ir garš. Taču pat šādos prātam neaptveramos notikumos ukraiņu gars ir nesalaužams. Piemēram, par to liecina kāda divu sieviešu draudzība, kas izveidojusies, esot krievu gūstā, vēsta TV3 Ziņas.
Kad pērn novembrī Ukrainas spēki no Hersonas patrieca okupantus, ielās valdīja līksmība. Atkal tika pacelts valsts karogs, un vietējie savus karavīrus sagaidīja ar asarām acīs. Taču okupanti, pametot savas pozīcijas, līdzi paņēma ne vien mājokļos izlaupīto, bet arī uz tālākām teritorijām pārveda gūstekņus. Olga bija viena no viņiem. Viņu okupanti sagūstīja pērnā gada augustā. Olga stāsta, ka spīdzināta tika dažādos veidos. Viens no tiem bija – aizsēja acis un lika klausīties, kā pret dēlu izmanto elektrošoku un viņš kliedz pēc palīdzības.
"Viņu sita ar elektrību, viņš ļoti raudāja un lūdza pārtraukt. (..) Viņš teica, ka izstāstīs viņiem visu, visu, ko viņi grib."
Šī metode tika vērsta arī pret pašu Olgu, un, kad viņa atteicās sadarboties, okupanti turpināja spīdzināt, kamēr sieviete zaudēja samaņu. Oktobrī, kad krievu spēki sāka pamest Hersonu, Olgu pārveda citviet. Furgonā viņa iepazinās ar Svitlanu.
"Nebija nevienas dienas bez kliegšanas, stenēšanas, raudāšanas, lūgšanās pārtraukt. Tas viss bija pagrabā, ārā, istabās, mēs to visu dzirdējām. Un mēs sapratām, ka viņi smagi spīdzināja mūsu puišus, kas paņemti gūstā."
Svitlana un Olga no gūsta izkļuva vien šā gada maijā. Tieši jauniegūtā draudzība palīdzēja sievietēm izturēt nežēlības. Abas ir draudzenes arī tagad.
"Mēs sarakstāmies katru dienu, nekad neaizmirstam," saka Svitlana.
"Svitlana man atsūta laburītu, un es atbildu ar sirsniņu," pastāsta Olga.
"Mūsu ģimenes nu ir kļuvušas lielākas, mēs turpinām saziņu ar citiem gūstekņiem, ar kuriem pārdzīvojām šo traģēdiju, es viņiem saku, ka viņi ir mūsu ģimene," saka Svitlana.
Kad abas atbrīvoja, viņas tika atstātas likteņa varā okupētajā teritorijā, kur joprojām turpinājās kaujas. Lai nokļūtu atpakaļ Hersonā, abas mēroja garu ceļu, tostarp pabija Krievijā, Polijā, Lietuvā un arī Latvijā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
