"Jābūt taustāmiem rezultātiem": ko varam gaidīt no NATO samita Viļņā

Nākamnedēļ gaidāmais NATO samits Lietuvas moderno laiku vēsturē ir viens no vērienīgākajiem notikumiem.

NATO valstu līderu un augstāko militārpersonu pulcēšanās Krievijas robežvalstī laikā, kad tā ved agresīvu karu Ukrainā, prasa arī bezprecedenta drošības pasākumus. Samitā gaidāma arī Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska ierašanās.

Izvietotas pretgaisa aizsardzības sistēmas, plānota gaisa telpas slēgšana, robežkontroles ieviešana, – tie ir daži no drošības pasākumiem, kas saistīti ar samita norisi. Tiek ziņots, ka par drošību un kārtību Viļņā gādās ap 12 000 policistu. Lietuviešiem talkā nāks arī sabiedrotie, tai skaitā Latvijas pārstāvji. Drošības garantēšanā iesaistīti alianses gaisa spēki un speciālo vienību kaujinieki.

Ukraina, Baltijas flangs un izdevumi aizsardzībai

"Tas ir diezgan skaidrs vēstījums Maskavai par to, ka tās kaimiņvalstī notiek šī lielā sanāksme, kurā galvenais būs tieši Ukrainas jautājums," runājot par gaidāmo Viļņas samitu, atzīmē Ieva Vārna, kura apmeklēs pasākumu uz ziņos no notikuma vietas TV3 Ziņu skatītājiem.

Raksturojot gaidāmā samita galvenos darba kārtības jautājumus, žurnāliste izceļ Ukrainas jautājumu par tās tālākajām attiecībām ar NATO, Baltijas flanga stiprināšanu, kā arī alianses dalībvalstu izdevumu palielināšanu aizsardzībai.

"Ja runājam par prioritātēm Baltijas reģionam, tas, ko mēs arī esam dzirdējuši gan no Lietuvas, gan Latvijas un Igaunijas amatpersonām, ka mēs beidzot sagaidām konkrētu ceļu, kā tiks izpildīts tas, par ko valstis vienojās pērn Madridē. Proti, runa ir par austrumu flanga stiprināšanu – par NATO spēku palielināšanu Baltijas valstīs līdz brigādes vienībām," teic Vārna.

Lai arī par to esam runājuši jau visu šo gadu, konkrētas virzības un skaidrības par to, kad tas beidzot varētu notikt, joprojām nav, – viņa piebilst.

Ieva Vārna

TV3 Ziņu žurnāliste

"Arī mūsu ārlietu ministrs, nu jau prezidents Edgars Rinkēvičs (JV) vairākkārt atgādinājis, ka viņš brauc uz šo samitu ar cerību rast skaidru atbildi šajā jautājumā – lai NATO karavīri lielākā skaitā šeit būtu uz palikšanu."

Ko no sammita gaida ukraiņi?

Analizējot Kijivas gaidas no samita, Vārna uzskata, ka visiem ir diezgan skaidrs, ka Ukrainu nekļūs par pilnvērtīgu NATO dalībvalsti, kamēr turpināsies karš.

"Esmu jautājusi arī Ukrainas karavīriem frontē – gan tiem, kas cīnās pirmajās līnijās, gan arī komandieriem, kā viņi redz šo Ukrainas ceļu uz NATO. Protams, tas ir viņu mērķis, viņi saprot, ka dalība NATO būtībā ir vienīgais veids, kā viņi var nākotnē dzīvot mierīgi, nebaidoties par to, ka Krievija kādā brīdī var atkal iedomāties iebrukt viņu valstī," skaidro TV3 Ziņu žurnāliste.

"Bet tas, ko visi apzinās un par ko nevienam nav ilūziju, ka NATO aliansē neuzņems valsti, kurā notiek reāla karadarbība un kurai nav skaidras valsts robežas."

Vienlaikus ukraiņiem esot cerība saņemt kādas drošības garantijas vai vismaz skaidru ceļa karti, kas ir jāaizpilda, lai šis ceļš uz NATO pēc Ukrainas uzvaras karā būtu iespējami ātrāks.

"Pagaidām jautājums par šīm iespējamajām drošības garantijām Ukrainai ir visai izplūdis," vērtē Vārna.

Jāpanāk taustāma vienošanās

"Ja tiešām šis samits beigsies tikai ar it kā vienošanos uz papīra, bet bez konkrētiem, jau saredzamiem nākotnes soļiem, kas varētu kaut ko mainīt šajā atbalstā Ukrainai, domāju, ka tas būtu tāds diezgan nelāgs vēstījums no NATO puses Maskavai," spriež I. Vārna.

Viņasprāt, samitā jāpanāk konkrēta, taustāma vienošanās, kas Kijivai sniegtu pārliecību par to, ka NATO aliansē politiskā līmenī ir skaidra pozīcija par ceļu, kādā Ukraina tuvinās aliansei un kā saņem drošības garantijas.

"Ukrainas prezidents ir teicis, ja samitā nebūs konkrētu lēmumu, kas tuvinās Ukrainu ceļā uz NATO, tad viņš varētu arī tajā nepiedalīties," atgādina žurrnāliste. "Jebkurš lēmums, kurš tiks pieņemts un kuram būs taustāms rezultāts, tas Ukrainai nozīmēs ļoti daudz".

Viņa vērtē, ka, visticamāk, būs lēmums par NATO padomes izveidi, kas darbotos kā platforma, lai palīdzētu Kijivai īstenot tuvināšanos aliansei.

"To varētu saukt arī par ceļa karti Ukrainas ceļā uz NATO. Un jautājums ir, cik konkrēti būs punkti šajā ceļa kartē un kāds būs tas periods, vai tas nebūs izplūdis. Ukraina sagaida diezgan skaidru laika periodu – kad to uzņems aliansē," piebilst TV3 Ziņu žurnāliste.

Vai gaidāms lūzums Zviedrijas jautājumā?

Runājot par Zviedrijas uzņemšanu NATO, kam līdz šim pretojusies Turcija un Ungārija, Vārna pieļauj, ka Viļņas samitā šajā jautājumā iespējams panākt lūzuma punktu.

"Mēs redzam, ka pēc pārvēlēšanas Turcijas prezidenta politika šajā jautājumā ir kļuvusi pieklusinātāka," vērtē žurnāliste. Viņasprāt, Ankara varētu beidzot piekāpties, dodot zaļo gaismu Zviedrijas uzņemšanai NATO.

"Pieļauju, ja Turcijas pozīcijā notiktu šis lūzuma punkts jautājumā par Zviedrijas uzņemšanu NATO, sekotu arī Ungārijas piekrišana."