ASV prezidenta Donalda Trampa jaunākā telefonsaruna ar Kremļa diktatoru Putinu gan Ukrainas sabiedrotajiem, gan arī analītiķiem ir likusi palauzīt galvas. Tā ir izcēlusies ar to, cik maz patiesībā tika pateikts. Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns TV3 Ziņām norāda, ka šoreiz pārsteidzoši iztrūcis Trampam ierastais tiešums, un šī saruna faktiski būtu vērtējama kā diplomātiskā uzvara par labu Putinam.
"Šoreiz viņš lika lasīt caur rindiņām, un tiešām bija grūti nolasīt, ko viņš gribēja pateikt. Putins arī līdzīgi izvairīgi runāja, tāpēc nav tādas skaidrības, kas tālāk notiks. (..) Skaidrs, ka Tramps jau labu laiku atpakaļ vēlējās pamieru. 30 dienu pamieru. Tas nav noticis, tāpēc acīmredzot Putinam ir izdevies labi apvārdot Trampu, un Tramps šobrīd, izskatās, arī neuzstāj un vismaz neizsaka kritiku par to, ka nav sanācis panākt vismaz 30 dienu pamieru."
Eiropā līderi cenšas lavierēt starp atbalstu Trampam un nosodījumu Krievijai, kas velk laiku, turpina un izvērš agresiju Ukrainas zemē.
"Manuprāt, tas, ko dara amerikāņi, ir ļoti svarīgi. Ir ļoti svarīgi, ka viņi apspriežas ar Eiropu un Ukrainu, un mums ir jārīkojas soli pa solim."
"Vakardienas telefonsaruna vēlreiz apstiprināja, ka Krievijas puse izsaka paziņojumus, taču pagaidām nav pierādījumu par skaidriem nodomiem. [Putins] joprojām nav gatavs piekāpties, viņš runā tikai par pamieru ar saviem nosacījumiem, tas ir, ar jau zināmajiem nosacījumiem, piemēram, par [Ukrainas] nepievienošanos NATO, okupēto teritoriju atdošanu un daudz ko citu. Vladimirs Putins acīmredzami turpina iegūt laiku."
Tramps pēc sarunas ar Putinu vēlreiz norādīja, ka Vašingtona un Maskava nākotnē varētu daudz vairāk stiprināt savas ekonomiskās saites. Krievija, pēc Trampa vārdiem, esot valsts ar "milzīgu potenciālu".
Lai šo potenciālu ierobežotu un mazinātu agresiju, šodien Briselē Eiropas Savienība vienojās par jaunām sankcijām Krievijai. Šī ir jau 17. sankciju kārta, tā vērsta pret gandrīz 200 "ēnu flotes" kuģiem, kā arī fiziskām un juridiskām personām, kas palīdz Krievijai izvairīties no tai noteiktajiem ierobežojumiem. Kritiķi jaunās sankcijas jau nodēvējuši par pārlieku vājām, arī Ģeopolitikas pētījumu centra direktors atzīst – kopējā Eiropas reakcija ir apmierinoša, tomēr vieta izaugsmei noteikti ir.
"Jāapzinās, ka Eiropas Savienība, tā jau nav viena valsts. Tās ir 27 valstis, tostarp arī tādi Trojas zirgi kā Ungārija un Slovākija. Līdz ar to nav vienkārši panākt vienošanos visos jautājumos."
Eksperts uzsver, lai patiešām ietekmētu Krieviju un tā sajustu sankcijas, pilnībā jāliedz agresora naftas un gāzes produktu iepirkšana, kā arī stingrāk jāvēršas pret "ēnu floti". Būtiskas būtu arī sekundārās sankcijas pret valstīm, kas turpina sadarboties ar Krieviju.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
