Kāpēc Eiropa nobažījusies pēc Trampa un Putina "lieliskās" telefonsarunas?
Eiropas līderi nobažījušies par pirmdienas, 19. maija, telefonsarunu starp ASV prezidentu Donaldu Trampu un Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, jo pēc saziņas Tramps paziņojis, ka atkāpjas no Ukrainas miera sarunu vidutāja lomas, vēsta izdevums "Financial Times".
Trampa paustais pārsteidzis Eiropas līderus. Briselē spriež, kā G7 samitā panākt Vašingtonas atbalstu sankciju pastiprināšanai pret Krieviju.
Satraukums par to, ka ASV prezidents Donalds Tramps varētu neatbalstīt Ukrainu, lai tikai panāktu Putina diktētu miera izlīgumu starp abām valstīm, valdījis jau mēnešiem ilgi. Bažas sāka piepildīties uzreiz pēc Trampa telefonsarunas ar Putinu 19. maija vakarā. Saruna ilga vairāk nekā divas stundas, un šī bija jau trešā publiskā sazvanīšanās starp Krievijas un ASV līderiem, kopš Tramps stājies amatā.
Pēc sarunas Putina ārpolitikas padomnieks Jurijs Ušakovs bija izsacījies, ka telefonsaruna starp ASV un Krievijas līderiem bijusi "atklāta un draudzīga", abi iesaistītie esot viens otru uzrunājuši vārdā un nav vēlējušies pirmie nolikt klausuli.
Pēc sarunas Tramps paziņoja, ka Krievija un Ukraina nekavējoties sāks sarunas par pamieru un ka abu pušu sarunas tornis un noskaņa bijusi "lieliska". Tāpat Tramps arī paziņoja, ka vairs nespēlēs tiesneša lomu un nemēģinās izdarīt spiedienu uz Maskavu. "[Pamiera] nosacījumus apspriedīs abas puses, un tā arī tam jābūt, jo tikai tās zina detaļas, kuras neviens cits neapzinās."
Vēstījumu Tramps skaidri pauda citā telefonsarunā – ar Ukrainas, Somijas, Francijas, Vācijas, Itālijas, Apvienotās Karalistes un Eiropas Komisijas līderiem. Trampa signāls gan stipri atšķiras no Eiropas līderu ziņotā pirms nedēļas. Toreiz tika teikts, ka ASV atbalsta ultimātu Putinam un ka Maskavai tiks piemērotas jaunas sankcijas, ja Krievija nepiekritīs tūlītējam pamieram.
ASV atkāpšanos no miera sarunām Eiropā uztver kā lielu Krievijas uzvaru. Krievija vairāku nedēļu ilgumā atteicās iesaistīties miera centienos, bet aizvien signalizējusi par vēlmi biedroties ar Trampu. Eiropa nu palikusi par atbildīgo atbalstīt Ukrainu un izdarīt spiedienu uz Krieviju.
Eiropas Komisija iecerējusi izdarīt spiedienu uz Krieviju ar jaunām sankcijām, 18. paketi. Iecerēts, ka Eiropas Komisija varētu pazemināt ar sankcijām noteiktu Krievijas naftas cenu, kas ir šobrīd ir 60 ASV dolāri, bet, lai to izdarītu, nepieciešams ASV atbalsts. To Eiropa iecerējusi saņemt no partneriem G7 samitā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
