Jūlijā pilnībā izsīcis Eiropas lielāko valstu atbalsts Ukrainai

Institūts kopš kara sākuma seko līdzi Ukrainai sniegtajam atbalstam Eiropā un apkopojis nesenākos datus par valstij jaunāko sniegto atbalstu laika periodā no 2. jūlija līdz 3. augustam – tajā saņemts solījums vien par 1,5 miljardus eiro lielu militāro atbalstu. Salīdzinot ar aprīli vai maiju, kad attiecīgi Ukraina saņēma 4,34 un 4,16 miljardus lielu atbalstu, tas ir milzīgs kritums.

Lielāko daļu jaunā atbalsta solījusi Norvēģija, kas apņēmusies sniegt vienu miljardu eiro lielu finansiālo atbalstu. Turpretim neviena lielā ES valsts, piemēram, Vācija, Francija vai Itālija, nav devusi jaunus nozīmīgus atbalsta solījumus. Tiesa, institūts novērtējis, ka Ukraina līdz šim kopumā saņēmusi 84,2 miljardu eiro lielu atbalstu.

"’Jūlijā donorvalstis gandrīz [nemaz] nav ierosinājušas jaunu palīdzību, taču tās nodrošināja daļu no jau iepriekš apstiprinātā atbalsta, piemēram, ieroču sistēmas,’’ norāda Ķīles institūta Pētniecības centra direktors un Ukrainas atbalsta izsekošanas komandas vadītājas Kristofs Trebešs.

Izdevumam "Politico" centra direktors atzīmējis, ka atbalsts Ukrainai sarūk tieši brīdī, kad karš nonācis kritiskajā fāzē un Kijiva plāno izšķirošus pretuzbrukumus okupantu karaspēkam.

Piemēram, Vācija nav paziņojusi par turpmāku militāru atbalstu, lai gan jūlijā Ukrainai nosūtīja ievērojamu militāro palīdzību, kas tika solīta iepriekš. "’Gan finansiālais, gan militārais atbalsts vēl vairāk atpaliek no tā, kas Ukrainai vajadzīgs. Tas arī joprojām ir neliels, salīdzinot ar to, ko daži donori mobilizē savās valstīs, lai reaģētu uz radušajām krīzēm,’’ norāda Trebešs.

Pēdējo sešu mēnešu laikā ASV, Eiropas Komisija un Lielbritānija bijušas visuzticamākie Ukrainas atbalstītāji. ASV martā un jūnijā izdevusi ievērojamas atbalsta paketes, kopš tā laika regulāri palīdzībai novirzot finanšu līdzekļus. Lielbritānija ieņem otro vietu kopējā atbalsta sniegšanā starp aktīvākajām valstīm, Ukrainai sniedzot divreiz lielāku palīdzību nekā Vācija, kas ir vienā līmenī ar Poliju un Kanādu.

Institūts atzīmē, ka apbrīnojams ir tas, cik regulāra bijusi anglosakšu valstu sniegtā palīdzība Ukrainai. "’Eiropas Komisija cenšas panākt lielākas un regulārākas palīdzības paketes Ukrainai. Tomēr šo iniciatīvu īstenošana dalībvalstu līmenī notiek ar atkārtotu kavēšanos. Taču valstij, kas atrodas kara situācijā, izšķiroša nozīme ir gan ārējās palīdzības apjomam, gan prognozējamībai,’’ uzsver Trebešs.

Lielākās ES valstis, piemēram, Francija, Spānija vai Itālija, līdz šim sniegušas ļoti mazu atbalstu vai arī bijušas ļoti neviennozīmīgas savā palīdzībā.