Kā Baltijas valstis izskatās Eiropas spiegu reitingā? Latvija saņem vienu punktu

Šādu secinājumu pēc "L’Express" publicētā pētījuma izdarījis drošības un aizsardzības tematiem veltītais medijs "The Baltic Sentinel". Reitinga veidošanā piedalījās 60 esošie un bijušie izlūkošanas profesionāļi no 25 valstīm, kuri subjektīvi vērtēja citu Eiropas dienestu spējas un uzticamību.

Par pārliecinošu līderi atzīts Lielbritānijas ārējās izlūkošanas dienests MI6. Kā norāda "L’Express", britu stiprā puse ir augsta līmeņa aģentu vervēšana ārvalstīs. "Britiem piemīt spēja spēlēt ilgtermiņa spēli, ieguldot avotos desmit un vairāk gadu garumā. Viņiem ir arī tieksme izmantot netradicionālas metodes," izdevumam sacījis bijušais Francijas ārējā izlūkdienesta DGSE vadītājs.

Otrajā vietā ierindots Francijas DGSE, bet trešajā vietā nonācis Nīderlandes izlūkdienests, kas īpaši novērtēts par kiberdrošības un pretterorisma spējām.

Baltijas valstis vienā blokā

Pētījumā uzmanība pievērsta arī tā sauktajam NB8 jeb Ziemeļvalstu un Baltijas valstu blokam. Izlūkošanas profesionāļi šīs valstis bieži uztver kā vienotu drošības telpu, kuras kopīgais fokuss ir Krievijas radītie draudi.

Starp Baltijas valstīm visaugstāk novērtēta Igaunija, kas ar 27 punktiem ieguvusi astoto vietu. "L’Express" aptaujātie eksperti īpaši uzsvēruši Igaunijas spējas kiberdrošības un atvērtās informācijas izlūkošanas jeb OSINT jomā. Atzinīgi novērtēti arī Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienesta regulārie ziņojumi par Krieviju.

Tikmēr Lietuva saņēmusi atzinību par darbu Krievijas organizētās noziedzības tīklu izpētē.

Latvija ar vienu punktu ierindota 21. vietā. Bijušais MI6 Krievijas nodaļas vadītājs Kristofers Stīls, kuru citē "L’Express", norādījis, ka Latvija vēsturiski bijusi jutīgāka pret Krievijas ietekmi nekā dažas citas reģiona valstis.

Vai reitings atspoguļo realitāti?

Tomēr "The Baltic Sentinel" uzsver, ka šāds vērtējums jāuztver piesardzīgi. Izdevuma ieskatā reitings lielā mērā atspoguļo starptautisko reputāciju, nevis faktisko spēju identificēt draudus, iegūt kritiski svarīgu informāciju vai ietekmēt drošības lēmumus.

Publikācijā minēts, ka arī augstu novērtētie dienesti ne vienmēr spējuši precīzi prognozēt nozīmīgus notikumus. Piemēram, pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā vairākās Rietumeiropas valstīs izlūkdienesti sākotnēji šaubījās par kara neizbēgamību.

"The Baltic Sentinel" atsaucas arī uz Igaunijas amatpersonām, kuras norādījušas, ka vēl 2022. gada 23. februārī Igaunijas izlūkdienests kara sākuma iespējamību vērtējis kā "50 pret 50", lai gan valsts valdība jau gatavojusies sliktākajam scenārijam.

Kāds augsta līmeņa Igaunijas valdības pārstāvis izdevumam sacīja: "2021. gada pēdējos mēnešos viņi galvenokārt koncentrējās uz argumentiem, kas liecināja, ka karš joprojām nav ticams."

Latvijas problēma: resursu apjoms

Publikācijas autori īpaši uzsver finanšu aspektu, kas reitingā nav ņemts vērā. Lielbritānijas izlūkdienestu kopējais finansējums 2025.-2026. finanšu gadā pārsniedz piecus miljardus eiro, savukārt Latvijas Satversmes aizsardzības biroja (SAB) budžets 2025. gadā bijis aptuveni 32 miljoni eiro.

Turklāt SAB vienlaikus veic gan ārējās izlūkošanas, gan pretizlūkošanas funkcijas, kā arī atbild par NATO un Eiropas Savienības klasificētās informācijas aizsardzību.

"The Baltic Sentinel" uzskata, ka šādos apstākļos nav korekti tieši salīdzināt tādu valstu kā Latvijas un Lielbritānijas rezultātus. "Taisnīgāks salīdzinājums būtu vērtēt ne tikai sasniegto rezultātu, bet arī to, ko dienests paveic attiecībā pret savu budžetu, personāla skaitu un valsts izmēru," raksta izdevums.

Autori secina, ka Igaunijas augstā vieta reitingā, visticamāk, atspoguļo spēju ar salīdzinoši nelieliem resursiem panākt ievērojamu starptautisku ietekmi, īpaši Krievijas analīzes un kiberdrošības jomā.

Vienlaikus publikācijā uzsvērts, ka Baltijas valstu un Ziemeļvalstu izlūkdienestu sadarbībai nākotnē būs arvien lielāka nozīme, jo visas reģiona valstis saskaras ar vieniem un tiem pašiem drošības izaicinājumiem no Krievijas puses.