Kā Eiropai tālāk būt? Pieci plāna punkti grandiozai nedēļai

Liels pieturas punkts šobrīd ir 6. marts, kad notiks Eiropas Padomes tikšanās, proti, Eiropas Savienības valstu līderi spriedīs par konkrētiem soļiem Ukrainas drošības garantēšanai.

1. Ceturtdienas lielais samits

Nedēļas izskaņā no Eiropas valstīm tiek gaidīts kaut kas taustāms. Konkrēti priekšlikumi kā sadarboties ar ASV, vai, ja tas pajūk, kā pašiem gādāt par Ukrainas un savu drošību. Scenāriju ir ļoti daudz, tie iekļauj arī Eiropas miera uzturētāju iesaistīšanu, citiem vārdiem sakot, karavīru sūtīšanu uz Ukrainu. Intervijā TV3 "900 sekundēm" aizsardzības ministrs Andris Sprūds sacīja, ka arī no Latvijas puses "tas nav izslēgts".

Lielbritānija un Francija arī apspriež mēnesi ilgu pamieru, Francijas prezidents Makrons sacījis medijam "Le Figaro".

Pirmās apspriedes, solījumi un draudzības apliecinājumi notika jau nedēļas nogalē, kad samitu ar Volodimiru Zelenski organizēja Londona, gan neuzaicinot Baltijas valstis.

Tas radīja neizpratni, un par to britu premjers Kīrs Stārmers jau atvainojās.

Vēlāk Itālijas premjere Džordža Meloni izteikusies, ka vēlas uzņemties "tilta" veidošanu ar Ameriku, proti, organizēt ASV un ES samitu, lai apspriestu sadarbību.

2. Meklēs un pārdalīs

6. marta samitā Eiropas valstīm būs jāpārbauda pašiem savas kabatas – kur rast trūkstošos miljardus. Kopējā kontekstā ne tikai palīdzot Kijivai, bet arī pašiem sev, lāpot robus, nolaidību un slinkumu bruņojoties.

Bieži vien tiek rādīts lielo ekonomiku, īpaši Vācijas virzienā, kura, par spīti iedzīvotāju skaitam un industrijai, savus bruņotos spēkus atstājusi otrajā plānā. Pēdējā laikā gan dažādi pasākumi veikti un plāni ir lieli, taču atkal – jāsagaida darbības.

3. Zelenskis gatavs parakstīt līgumu

Vēlā svētdienas vakarā Volodimirs Zelenskis sarunā ar BBC uzsvēra, ka tā dēvētais Ukrainas retzemju minerālu līgums ar Trampa administrāciju vēl joprojām ir "uz galda". Vai pēc apvainojumiem, kādus Tramps un viņa vietnieks Venss raidīja Zelenska virzienā, Vašingtona savu parakstu vēl ir gatava likt, skaidrāks var tapt tuvākajās dienās.

ASV finanšu ministrs Skots Besents nedēļas izskaņā gan sacīja, ka vēl piektdien parakstīšanai gatavais dokuments šobrīd apspriests neesot.

4. Kas notiek ar šī brīža aicinājumiem ASV pamest NATO?

Nav absolūti nekāds noslēpums, ka Republikāņu partijā šobrīd klīst runas un piedāvājumi (kas pirms pāris gadiem, pat mēnešiem šķita ne pārāk reāli) vienkārši atstāt spēcīgāko pasaules militāro aliansi.

Tam pamatā pārsvarā aizvainojums par Zelenska vizīti un tajā runāto, kā arī plašāku kontekstu, proti, ASV būšanu kā finansiāli un militāri lielāko partneri aliansē ilgus gadus.

Skaļākās un redzamākās balsis ar šādiem aicinājumiem – miljardieris Īlons Masks, kurš par to licis manīt sociālajā medijā X.

I agree https://t.co/ZhjBXCTQfp

— Elon Musk (@elonmusk) March 2, 2025

Kā arī ASV senators Maiks Lī, kurš to atbalsta vēl atklātāk. Protams, svarīgi dzirdēt Trampa domas.

Get us out of NATO https://t.co/xYNAxyx6xD

— Mike Lee (@BasedMikeLee) March 1, 2025

5. Kas notiek frontē?

Šobrīd arī svarīgi notikumi Ukrainā, pie frontes līnijas un aiz ienaidnieka ierakumiem. Laikā, kad redzama neskaidrība par Ukrainas pozīcijām starptautiski, Kijiva var mēģināt gūt mazākas uzvaras frontē vai nocietināties.

Piemēram, pirmdienas rītā Ukraina veikusi tālāko dronu uzbrukumu visa kara laikā, triecot lidrobotus 1500 kilometru attālumā no robežas. Tie radījuši liesmas Ufas naftas pārstrādes bāzē, kas nodrošina degvielu armijai.

Skats uz priekšu

Ja aizvadītās dažas dienas vai nedēļas ir kāds indikators tam, cik strauji var mainīties situācija pasaulē, tad prognozēt ko tuvākajiem mēnešiem bieži vien ir velti. Taču skaidrs ir tas, ka ļoti svarīga būs vasara, kad notiks NATO samits Hāgā, Nīderlandē.

Jau līdz šim gan valstu līderi, gan NATO šefs vairākkārt uzsvēris, ka jākāpina partneru tēriņi aizsardzībai. 2% no IKP jau sen ir vēsture, arī 3% prasības var slīdēt garām, kaut gan daudzi pamatīgi iepaliek. Latvija gan mērķē augstāk – sasniegt četrus un piecus procentus.