Karš Ukrainā mudina Eiropu pievērsties "pavasara tīrīšanai" – tiek aizvākti padomju pieminekļi

Kopš kara Ukrainā sākuma Latvijā īpaši aktuāls kļuva jautājums par Uzvaras parka pieminekļa nojaukšanu. Taču 9. maija "’svinības’’, kas pieminekļa pakājē ilga teju trīs dienas, tā dēvētā kauna staba likvidēšanu ir paātrinājušas. 11. maijā Saeimas Ārlietu komisija nolēma izskatīšanai parlamentā virzīt likuma grozījumus, kas atceltu juridiskos šķēršļus padomju pieminekļa nojaukšanai. Savukārt Saeima 12. maija sēdē devusi zaļo gaismu "okupācijas staba" nojaukšanai.

11. maijā platformā "Ziedot.lv" sākta ziedojumu vākšana Pārdaugavas pieminekļa nojaukšanai. Nepilnas diennakts laikā iedzīvotāji saziedojuši jau vairāk nekā 100 tūkstošus eiro. Ziedot vari, klikšķinot šeit. Savukārt TV3 raidījumam "900 sekundes" iedzīvotāji pauduši, ka pieminekļa vietā labprāt redzētu koncertzāli vai kādu atpūtas laukumu.

Tartu apspriež Rādi parka padomju memoriāla aizvākšanu

Arī Tartu pilsētas mērs Urmass Klāss un domes priekšsēdētājs Teniss Lukass Igaunijas Aizsardzības un Kultūras ministrijām lūguši aizvākt padomju karavīru memoriāli no Igaunijas Nacionālā muzeja teritorijas, vēstī raidorganizācija ERR.

Rādi memoriālais komplekss atklāts 1975. gada decembrī. Tā veidotāji ir tēlnieks Ants Melders un arhitekts Reins Lūps. Memoriālu ieskauj 24 betona kapu pieminekļi ar zālienā novietotiem pareizticīgo krustiem. Mūra daļā blakus piemineklim ir uzraksts krievu un igauņu valodās, kas vēsta – Tartu atceras un ir pateicīga tās aizstāvjiem un atbrīvotājiem.

Lukass sacījis, ka mirstīgās atliekas, kuras parkā ap monumentu pēckara periodā apglabāja padomju varasiestādes, nepieciešams pārapbedīt, bet pašu pieminekli pārvietot kaut kur citur. Viņš arī norādījis, ka Tartu var iesniegt pieprasījumu par pieminekļa aizvākšanu, bet gala lēmums jāpieņem ministrijām un valsts nekustamo īpašumu aģentūrai, kas ir šī monumenta apsaimniekotājs.

"’Tas Nacionālā muzeja apkārtnē tiešām krīt acīs. Arī notikumi, kas parasti ap to norisinās 9. maijā, un tas, ka tas ir okupācijas simbols, ir papildu iemesls, lai to no parka aizvāktu,’’ uzsvēris Lukass, piebilstot, ka memoriālā apglabātie cilvēki ir "’jāpārapbedī mierīgā vietā, un tādas vietas parkā nav. Pats piemineklis un uz tā rakstītā dezinformācija nav piemērota izstādīšanai Nacionālā muzeja tuvumā Tartu vai pat citviet Igaunijā.’’

Tartu mērs Klāss "’tv3.lv’’ skaidro, ka priekšlikumi par šī pieminekļa aizvākšanu izskanējuši arī iepriekš, taču šobrīd nenoliedzami Krievijas agresija pret Ukrainu šos jautājumus izvirzījusi dienaskārtības priekšgalā. "’Piemineklis un uzraksti uz tā ir pretrunā ar Igaunijas vēsturisko apziņu un nepārprotami izplata nepatiesu informāciju,’’ uzsver mērs.

Viņš arī norāda, ka mirušie ir pelnījuši savu pēdējo atdusas vietu kapsētā nevis pilsētas publiskajā telpā. Tiesa, šobrīd precīzi nav zināms, cik cilvēku ir apglabāti pie konkrētā memoriāla. Padomju laikā izvirzītas aptuvenās aplēses, kas svārstās no 200 līdz 400 apbedīto.

Pilsēta paudusi, ka piemineklis nevis jādemolē, bet jāpārvieto. Kā "’tv3.lv’’ norāda Klāss, šobrīd gan vēl nav precīzi zināms, kur to varētu nogādāt un kur tiks pārapbedītas cilvēku mirstīgās atliekas. Tartu dome šobrīd arī gaida Igaunijas Aizsardzības ministrijas Kara kapu komitejas nostāju jautājumā par mirušo pārapbedīšanu.

Savukārt par to, ko iecerēts izvietot memoriāla vietā, esot vēl pāragri runāt, paskaidro Klāss.

Rīgā 9. maijs un arī nākamās pāris dienas pie pieminekļa Uzvaras parkā bija visai sakaitētas. Tartu mērs "’tv3.lv’’ norāda, ka pie Igaunijas Nacionālā muzeja teritorijā esošā padomju pieminekļa 9. maijs aizvadīts mierīgi. Tāpat kopējā atmosfēra Tartu galvenokārt esot saprotoša, un arī krievvalodīgie iedzīvotāji pārsvarā nosoda Krievijas agresiju.

Somijā diskusijas ap Ļeņina pieminekļiem

Arī citviet šobrīd aktualizējušies jautājumi par dažādu padomju pieminekļu demontāžu vai pārvietošanu. Somijas pilsētas Turku varasiestādes paziņojušas, ka pēc iespējas drīzāk noņems Krievijas revolucionāra un pirmā PSRS vadītāja Vladimira Ļeņina statuju un tai blakus esošo plāksni sakarā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, vēstī Somijas apraides uzņēmums "’Yle’’.

Pilsētas dome skaidrojusi, ka vēl pirms Krievijas invāzijas Ukrainā konkrētais Ļeņina krūšutēls kļuva par Turku politiskās sašķeltības simbolu, līdz ar to piemineklis gadu gaitā vairākkārt ticis sabojāts. Iecerēts, ka nākotnē krūšutēls atradīs vietu muzeju krātuvēs.

Arī Somijas pilsētā Kotka atrodas Ļeņina statuja, par kuras nojaukšanu aktualizējušās diskusijas. Līdzīgi kā piemineklis Turku, arī Kotkas Ļeņins gadu gaitā vairākkārt izdemolēts un nogāzts, un šobrīd tas ir vienīgais Somijas ielās saglabājušais pirmā PSRS vadītāja piemineklis.

To novākt rosinājusi gan pilsētas dome, gan pašvaldība. Instiūcijuprāt, statuja būtu jāpārvieto uz provinces muzeju, jo tā aptraipa to cilvēku piemiņu, kuri gāja bojā Padomju Savienības kara noziegumos.

Jau iepriekš Pilsētplānošanas padome un pilsētas vadība apstiprināja pieminekļa aizvākšanu, bet nu Kotkas dome šo iniciatīvu atjaunojusi. Tiesa, ne visi, tostarp iniciatīvas autoru vidū, ir vienisprātis par nepieciešamību Ļeņinu aizvākt. Daļa iniciatīvas autoru vēlas, lai piemineklis tiktu novākts, bet otra daļa – lai to saglabā, bet blakus tam tiktu izvietota paskaidrojošā plāksne.

Arī mākslas vēsturniece Rēta Kangas uzskata, ka tas tomēr ir vēstures piemineklis un, lai arī tam nav patīkama noskaņa, tas būtu jāsaglabā, un, visiem vienojoties, piemineklis var iegūt jaunu nozīmi. Viņasprāt, aiz politiķu lēmumiem par pieminekļa novākšanu "’slēpjas’’ citi iemesli ne tikai Krievijas uzsāktais karš Ukrainā.

Vēsturniecei pievienojas arī Tamperes Ļeņina muzeja direktors Kalle Kallio, norādot, ka Somijā ir arī citu lielvaras vadoņu pieminekļi, par kuru aizvākšanu gan neviens nerunā. Viņaprāt, Ļeņina krūšutēls ir tikai statuja, kuras pārvietošana neizmainīs vēstures notikumus.

Lietuvas pašvaldībām dotas tiesības lemt par padomju pieminekļu likteni

Tāpat jau ziņots, ka, reaģējot uz Krievijas izraisīto karu Ukrainā, Lietuvā tiek novākti pieminekļi padomju karavīriem. Piemēram, vienā no Kauņas kapsētām demontēta tēlnieka Konstantīna Bogdanova veidotā skulptūra "’Karavīrs’’, kas pagaidām pārvesta uz pašvaldības komunālās saimniecības uzņēmuma "’Kauno Švara’’ teritoriju. Nākotnē tai varētu atrast vietu Druskininku tuvumā ierīkotajā padomju laika pieminekļu parkā.

Lietuvas kultūras ministrs Simons Kairis aprīļa otrajā pusē parakstīja rīkojumu, kas ļauj Lietuvas pašvaldībām lemt par padomju laika mantojumu kapsētās. Vienlaikus uzsvērts, ka pašvaldībām, pieņemot lēmumus par šādu pieminekļu novākšanu, jārūpējas par cieņpilnu attieksmi pret mirušajiem un viņu kapavietām, gādājot arī par to aizsardzību.