Kijiva noliedz, ka būtu apstiprinājusi slepeno ASV "miera plānu"

"Kamēr Kijivā turpinās darbs ar ASV delegāciju, sabiedrībā parādās dažādas spekulācijas par konsultāciju saturu," tā norāda Umerovs, vienlaikus uzsverot, ka viņa vizīte ASV bijusi "tehniska rakstura". Tikušas organizētas tikšanās un gatavots dialogs. "Es nesniedzu nekādus vērtējumus. Vēl jo mazāk – apstiprināju kādus jautājumus. Tas nav manā kompetencē un neatbilst procedūrai," tā norāda Umerovs.

While work with the U.S. delegation continues in Kyiv, various assumptions about the content of the consultations are appearing in the public space. I want to briefly clarify this.

During my visit to the United States, my role was technical — organizing meetings and preparing…

— Rustem Umerov (@rustem_umerov) November 21, 2025

Aizsardzības ministrs arī vēsta, ka ceturtdien, 20. novembrī, notikušas sarunas starp Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un ASV delegāciju, ko pilnvarojis prezidents Donalds Tramps. "Šodien šis darbs tehniskā līmenī turpinās Kijivā," tā norāda Umerovs. "Mēs rūpīgi izskatām visus mūsu partneru priekšlikumus un sagaidām tādu pašu cieņpilnu attieksmi pret Ukrainas nostāju."

Umerovs kategoriski noliedz mediju paziņojumus par atbalstu plānam vai "punktu svītrošanu". "Tam nav saistības ar realitāti," vērš uzmanību Umerovs, papildinot, ka šī ir nepārbaudīta informācija, tā nav saistīta ar konsultāciju kontekstu.  informācija, kas radusies ārpus konsultāciju konteksta.

Rustams Umerovs

Ukrainas aizsardzības ministrs

"Mēs rūpīgi izskatām mūsu partneru priekšlikumus, nemainīgi ievērojot Ukrainas principus — suverenitāti, mūsu iedzīvotāju drošību un taisnīgu mieru."

Kā liecina ziņu aģentūras AFP informācija, tad ASV piedāvātais plāns kara izbeigšanai Ukrainā paredz ne tikai okupēto teritoriju palikšanu Krievijas kontrolē, bet arī Ukrainas apņemšanos nepievienoties NATO un Krievijas atgriešanos G8.

Kijivai arī būtu jāatsakās no ieceres par rietumvalstu miera uzturēšanas spēku izvietošanu Ukrainā, lai gan Polijā tiktu dislocētas Eiropas valstu kara lidmašīnas, lai aizsargātu Ukrainu. Plāna projektā esot iekļautas stingras drošības garantijas Kijivai.

Galvenie priekšlikumi plānā atbilst Maskavas līdzšinējām prasībām.

Tie paredz, ka Ukrainai būtu jānodod Krievijas kontrolē tās Doneckas un Luhanskas apgabalu daļas, kuras tā vēl nekontrolē. Doneckas un Luhanskas apgabali, kā arī Krima tiktu atzīti par de facto Krievijas kontrolētām teritorijām, un Donbasā tiktu izveidota demilitarizēta zona.

Savukārt Zaporižjas un Hersonas apgabalos, kurus Krievija pasludinājusi par savu teritoriju, taču pilnībā nekontrolē, frontes līnija tiktu iesaldēta.

Plāns paredz, ka aizliegums Ukrainai pievienoties NATO būtu jānosaka gan Ukrainas konstitūcijā, gan Ziemeļatlantijas alianses statūtos.

Kijivai arī būtu jāsamazina savas armijas skaitliskais sastāvs nedaudz mazāk par pusi – līdz 600 000.

Krievijai nav paredzēti stingri militāri ierobežojumi, lai gan plānā teikts, ka "tiek sagaidīts, ka Krievija neiebruks kaimiņvalstīs".

Ukrainai 100 dienu laikā būtu jāsarīko vēlēšanas – tā ir vēl viena Krievijas prasība, ko atkārtojis arī Tramps, kurš Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski šā gada sākumā nodēvēja par "diktatoru bez vēlēšanām". Ukrainā pašlaik ir izsludināts karastāvoklis, un valsts konstitūcija liedz rīkot vēlēšanas karastāvokļa laikā.

Zelenskis ir sacījis, ka cer apspriest plānu ar Trampu "tuvākajās dienās". Viņš norādījis, ka ar jebkuru vienošanos ir jāpanāk "cieņpilns miers", kurā tiek ievērota Ukrainas suverenitāte.

Ierosinātā plāna saturs ir veicinājis pieņēmumus, ka Maskava ir bijusi iesaistīta tā izstrādē.

"Šķiet, ka krievi to ierosināja amerikāņiem, un viņi to akceptēja," aģentūrai AFP sacīja augsta ranga Ukrainas avots.