Ķīnas pētniece: Neredzu "pūķa‑lāča" izveidošanos Eirāzijā
Pēdējās dienās ASV mediji ziņojuši par Krievijas lūgumiem Ķīnai pēc palīdzības, arī izskanējušas ziņas – Ķīna palīdzību sniegs. Abu valstu amatpersonas gan šādas runas noliedz. Taču iespējamība par šādām runām daudzus aicina uzdot jautājumus: vai Ķīna beidzot ir izlēmusi, kura pusē nostāties, un vai tā būs Krievija?
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Ķīnas studiju centra vadītāja, pētniece Una Bērziņa-Čerenkova "tv3.lv" stāsta – līdz šim Ukrainas kara gadījumā ASV drošības dienestu informācija izrādījusies pārsteidzoši precīza, tāpēc arī jaunākās ziņas attiecībā pret palīdzības lūgumu mums izklausās patiesas. Tomēr, kā raksta Maskavas Kārnegi centra vecākais līdzstrādnieks Aleksandrs Gabujevs, nelabais slēpjas detaļās.
"Ja palūkojamies dziļāk, tomēr izskatās, ka šis lūgums nav izskanējis tagad. Gabujevs un arī citi norāda, ka ASV neskaidri signalizē, kad tas ir pausts. Ir arī citāti, ka šis palīdzības lūgums, iespējams, izskanējis 24. februārī – uzreiz pēc iebrukuma Ukrainā," skaidro pētniece.
Viņa pauž, ka saredz šo lūgumu kā reālu, it īpaši analizējot tā detaļas, tostarp attiecībā uz pārtikas nodrošināšanu armijai, kas, kā zināms, Krievijai ir bijis problemātisks jautājums (armijai nodrošinātā pārtika ir gadiem veca). Taču nevajadzētu uzreiz secināt: šis lūgums ir izskanējis nupat un tas nozīmē – Krievija apzinās, ka svara kausi Ukrainā nosvērušies par sliktu Krievijai.
"Protams, gribētos saņemt tādu ziņu, bet diemžēl šeit nepietiek informācijas, lai to patiešām secinātu."
Ķīna – ar vai pret Krieviju?
Runājot par Ķīnas un Krievijas attiecībām, līdz šim esam redzējuši, ka Ķīna it kā retoriski sniedz vārdisku atbalstu atsevišķiem Krievijas pasaules redzējumiem, skaidro pētniece. Piemēram, olimpiskajā paziņojumā pausts, ka Ķīna saprot Krievijas bažas attiecībā uz NATO paplašināšanos Eiropā. Tāpat pie visa tiek vainota Vašingtona, kā arī sākumā Ķīna, līdzīgi kā Krievija, izvairījās no vārda "karš". Medijos arī parādās apgalvojumi par ASV izveidotām bioloģisko ieroču laboratorijām Ukrainā un citviet Eiropā.
Tas viss retoriskā līmenī parāda, ka Ķīna lielākā vai mazākā mērā pārņem Krievijas naratīvu. Tomēr, atkal uz situāciju palūkojoties dziļāk, Ķīnas pozīcija ir balansējoša. Uz to norāda, piemēram, ANO balsojums par nosodījumu Krievijai, kurā Ķīna atturējās.
Bērziņa-Čerenkova arī uzsver – šo abu valstu attiecībās nedrīkst aizmirst par Ķīnas trim "ļaunumiem": terorismu, ekstrēmismu un separātismu. Līdz ar to Ķīnai nav pieņemama Krievijas rīcība, kas destabilizē separātiskus reģionus un šķeļ valstis. Šajā jautājumā Ķīna vienmēr bijusi ļoti stingra attiecībā pret Taivānu un uiguriem.
Tāpat Ķīnas iekšējās diskusijās Krievija tiek portretēta kā zemju atņēmēja – vēstures stundās tiek stāstīts, ka Krievija 19. gadsimta otrajā pusē līdz ar nelīdzvērtīgo līgumu starpniecību ieguva lielu daļu Ķīnas teritorijas.
"Jā, abām valstīm ir sadarbība, ir tuvas attiecības starp valstu līderiem u. tml., bet, palūkojoties vēsturē, abām valstīm ir neatrisinātas attiecības, jo Krievija ir paņēmusi Ķīnas teritorijas. Ukrainā šobrīd notiek kaut kas līdzīgs."
Viņa norāda, ka dažkārt arī tiek pārspīlēts ar Krievijas un Ķīnas līgumiskās sadarbības līmeni. Tām ir attīstīta partnerība daudzos līmeņos, bet tās nav valstis, kuras ir sabiedrotās, kuras saistītu kāds savstarpējās palīdzības līgums kāda uzbrukuma vai karadarbības gadījumā. Un, kā uzsver Bērziņa-Čerenkova, tuvākajā pārskatāmajā nākotnē tās arī nebūs tādas valstis.
Līdz ar to Krievija no Ķīnas šobrīd negūst nedalītu un skaidru atbalstu. Ķīna arī ārkārtīgi ilgi gaidīja, lai publiski izteiktu savu pozīciju, kas arī ir ļoti daudzšķautnains zvērs. Taču šobrīd Ķīna manevrē un turpinās to darīt.
Pētniece piebilst, ka Ķīnā arī pašreiz notiek diskusijas par to, vai šis nebūtu īstais brīdis, kad sākt pārrunāt strupceļā nonākušās attiecības ar ASV. Kā arī Pekina izteikusies, ka tā varētu pildīt mediācijas funkciju starp Krieviju un Ukrainu, lai karu izbeigtu. Taču tā tomēr nevēlas būt vienā līmenī ar mazākām Eiropas valstīm, kuras arī izrādījušas intereses karojošās valstis saukt pie viena galda. "Viņi tomēr grib parādīt, ka Ķīna var to, ko citi nevar," teic Bērziņa-Čerenkova.
Kā arī ne mazāk svarīga ir Krievijas dilemma attiecībā pret Pekinu kā mediatoru. No vienas puses Ķīnā Krievija varētu justies drošāk, bet no otras – tas parādītu, ka Krievija klausa Ķīnu, ka tai ir spēja kā "vecākajam brālim" diktēt Krievijai, ko tā darīs.
"Taču no tā Krievija mēģina ārkārtīgi izvairīties, jo viņu līdzšinējā pozīcija bijusi demonstrēt, cik ļoti līdzvērtīgas un savstarpēji atkarīgas ir abu valstu attiecības. Ja pēkšņi ir tā, ka Pekinā notiek sarunas un ir sajūta, ka Putins kaut kādā veidā padodas Ķīnas spiedienam vienā vai otrā virzienā, viņam tas var maksāt šo uzbūvēto līdzvērtīgo stāstu," paskaidro pētniece.
Ķīnas produkti būs vien mierinājuma balva
Taujāta, vai Krievijas šobrīd brūkošajā ekonomikā Ķīna nesaredz sev ieguvumus, Bērziņa-Čerenkova norāda – sava daļa oportūnisma tur ir. Arī Krievija jau iepriekš izrādījusi interesi līdzšinējās sadarbības dažādot, iesaistot arī austrumus. Tāpat Kremlis retoriski savās runās arī izteicies – "Tad mums būs Ķīna," tādējādi norādot, ka Krievija nav atkarīga tikai no Rietumiem vai tamlīdzīgi.
Tomēr saprotams, ka Ķīnas produkti Krievijai ir tikai mierinājuma balva, jo Krievija ne tikai ir izteikusi bažas par to, ka Ķīna caur savām tehnoloģijām tomēr spiego, bet arī nevēlas būt Ķīnas ekosistēmas sastāvā. Kā uzsver pētniece, Krievijai kopš Padomju laikiem ir izveidojusies augstprātība, ka tā patiesībā ir advancētāka par Ķīnu. Tāpēc būtu grūti sabiedrībai paskaidrot, kāpēc pēkšņi Krievija kļūst par Ķīnas ekosistēmas daļu, nevis pati attīstības ziņā ir tur, kur šobrīd ir Ķīna.
Bet, protams, Ķīna kā jebkurš biznesa loģikas spēlētājs šobrīd domā – "Ahā, šis partneris ir tādā pozīcijā, ka es varu no tā kaut ko gūt!" Līdz ar to nevar izslēgt iespēju, ka tā neizmantos Krievijas drūpošo ekonomiku kā iespēju no tā iegūt.
"Pūķa-lāča" izveidošanos nesaredz
Lai arī Ķīna līdz šim savos izteikumos attiecībā pret atbalstu Krievijai ievērojusi sava veida neitralitāti, tomēr gaisā virmo jautājums – vai rats nevarētu sagriezties tā, ka Ķīna tomēr Kremlim padod palīdzīgu roku.
"Mana profesionālā pārliecība ir tāda, ka es neredzu pūķa-lāča izveidošanos Eirāzijā."
Viņa skaidro, ka kalkulācijas par situācijas attīstīšanos ir ļoti dažādas, taču Ķīnas koncepcija ir tāda, ka tā neveido alianses un neieslēgs sevi tādās attiecībās, no kurām pēc tam nevarēs tikt ārā. Tāpat abas šīs valstis ir ļoti pašcentrētas un nacionālistiskas, un jau esošais valstu sadarbības līmenis ir ļoti augsts.
Jā, Ķīnai simpātisks šķiet naratīvs par ļaunajiem Rietumiem un hegemono ASV un patīk, ka šiem spēlētājiem kāds sagādā galvassāpes. Tomēr, kā uzsver pētniece, līdz tādi robežai, ka tas neietekmē Ķīnas intereses.
"Scenāriju veidošanas mākslā mēs nedrīkstam izslēgt nevienu, bet, ja runājam par iespējamību, ņemot vērā visus šos argumentus par labu Ķīnas vēlmei saglabāt manevra iespējas jebkurā gadījumā, es teiktu, ka šī iespēja nav augsta. Tas nebūtu tipiski esošās valdības virzienam, bet, protams, izslēgt mēs to nevaram," par iespēju, ka Ķīna "sadosies rokās" ar Krieviju, sarunas nobeigumā teic Bērziņa-Čerenkova.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
