Kopumā dzīvojam ilgāk, bet jaunie mirst biežāk: pētījums brīdina par "jaunu veselības krīzi"

Saskaņā ar Sietlas Vašingtonas Universitātes Veselības metrikas un novērtējuma institūta (IHME) datiem, 2023. gadā sieviešu vidējais dzīves ilgums bija 76,3 gadi, bet vīriešu – 71,5 gadi, ziņo CNN.

Šie rādītāji ir atgriezušies pie līmeņa, kāds bija pirms Covid-19 pandēmijas, kad dzīves ilgums daudzviet strauji saruka.

Covid-19, kas 2021. gadā bija galvenais nāves cēlonis pasaulē, 2023. gadā noslīdējis uz 20. vietu, savukārt sirds un asinsvadu slimības atkal kļuvušas par vadošajiem nāves cēloņiem, vēsta "EuroNews".

IHME dati liecina, ka infekcijas slimību izraisītā mirstība strauji sarukusi, bet hroniskas slimības — piemēram, diabēts, nieru slimības un Alcheimera slimība — kļūst arvien biežāki nāves un invaliditātes cēloņi.

"Pasaules sabiedrība ir nonākusi jaunā veselības izaicinājumu ērā. Straujā sabiedrības novecošana un mainīgie riska faktori rada spiedienu uz veselības aprūpes sistēmām," norāda IHME direktors Kristofers Murejs.

Pieaug jauniešu un jaunu pieaugušo mirstība

Lai gan kopumā cilvēki dzīvo ilgāk, dažās pasaules daļās pieaug nāves gadījumu skaits 15–39 gadu vecuma grupā, ziņo "Politico". Īpaši satraucoša situācija ir Ziemeļamerikā un Latīņamerikā, kur galvenie nāves cēloņi jauniešu vidū ir pašnāvības, narkotiku pārdozēšana un alkohola lietošana.

Austrumeiropā, tostarp Centrālajā Eiropā, nāves gadījumu skaits jauniešu vidū pēdējos gados palielinājies par vairāk nekā 50%, un pieaug nāves gadījumi, kas saistīti ar garīgās veselības traucējumiem, HIV un vardarbību.

"Depresijas un trauksmes pieaugums ir ļoti satraucošs. Mums jāsaprot, kas izraisa šo vilni un kā to apturēt," saka Murejs.

Galvenie riska faktori: liekais svars, cukura diabēts un piesārņojums

Pētījumā secināts, ka aptuveni puse no pasaules slimību un nāves gadījumiem būtu novēršami, ja tiktu kontrolēti galvenie riska faktori. To vidū — paaugstināts asinsspiediens, smēķēšana, augsts holesterīna līmenis, diabēts un aptaukošanās.

Starp būtiskākajiem riskiem pētnieki min arī piesārņojumu ar cieto daļiņu daļiņām, svina iedarbību, kā arī veselības problēmas jaundzimušajiem — zemu dzimšanas svaru un priekšlaicīgas dzemdības.

IHME dati rāda, ka laikā no 2010. līdz 2023. gadam slimību nasta, kas saistīta ar augstu ķermeņa masas indeksu (ĶMI), palielinājusies par 11%, bet ar augstu cukura līmeni asinīs — par 6%.

Garīgā veselība kļūst par globālu problēmu

Pētījumā uzsvērts arī garīgās veselības traucējumu pieaugums visā pasaulē — trauksmes gadījumu skaits kopš 2000. gada pieaudzis par 63%, bet depresijas — par 26%.

Šīs slimības aizvien biežāk kļūst par netiešu nāves cēloni, īpaši jauniešu vidū, kuri cieš no pašnāvībām, atkarībām un psiholoģiska izsīkuma.

Veselības plaisa starp reģioniem palielinās

Paredzamais dzīves ilgums joprojām būtiski atšķiras atkarībā no reģiona — no 83 gadiem augstu ienākumu valstīs līdz 62 gadiem Subsahāras Āfrikā.

IHME pētniece Emanuelā Gakidu brīdina, ka palielinās plaisa starp bagātajām un nabadzīgajām valstīm, jo samazinās starptautiskais finansējums veselības aprūpei.

"Zemu ienākumu valstis paļaujas uz globālās veselības finansējumu, lai nodrošinātu pamataprūpi, vakcīnas un medikamentus. Ja šis atbalsts mazināsies, plaisa tikai palielināsies," saka Gakidu.

Konflikti un klimata krīze pastiprina riskus

Kā norāda "Politico", pēdējos gados karadarbība un klimata katastrofas būtiski palielinājušas nāves gadījumus Austrumeiropā un Centrālajā Āzijā.

Piemēram, Krievijas iebrukums Ukrainā un karš Tuvajos Austrumos ir paaugstinājuši nāves gadījumus no ievainojumiem, bet karstuma viļņi un zemestrīces kļūst biežāki un postošāki.

Pētījuma autori uzsver, ka valdībām un veselības iestādēm visā pasaulē jāreaģē ātri un stratēģiski, lai novērstu pieaugošās veselības nevienlīdzības.

"Šie dati ir modinātājs visiem valdības un veselības aprūpes vadītājiem," saka Murejs. "Ja nereaģēsim tagad, riskējam zaudēt desmitgadēm ilgu progresu sabiedrības veselības uzlabošanā."