Kostjantinivkas aizstāvji uz savas ādas izjūt Krievijas ofensīvu – droni lido visu diennakti
Krievijas armija svētdien, 27. jūlijā, īsi pēc 22.00 vakarā palaida pirmo iznīcinātājdronu vilni. Visvairāk tie tika mērķēti uz galvaspilsētu Kijivu. Runa ir par vairākiem desmitiem "Shahed" iznīcinātājdronu. Daži trāpījuši daudzstāvu dzīvojamajos namos, ievainojot piecus cilvēkus, tostarp arī divus gadus vecs bērns.
Krievija raidījusi dronus uz Dnipro, Krivijrihu, Harkivu, Sumiem, arī tur ievainotie un bojā gājušie.
Doneckā karavīri saka, viss liecina – Krievija šobrīd dara visu iespējamo, lai sasniegtu mērķus frontē. Smagas kaujas norit Doneckas apgabalā.
TV3 Ziņas viesojās pie karavīriem Konstjantinivkā, kas tur pilsētas aizsardzību.
Pie karavīriem frontē iespējams doties tikai nakts melnumā, kad nav tik aktīvi okupantu izlūkošanas un iznīcinātājdroni. Tad ir drošāk mums pašiem un mazāka iespēja nodot ienaidniekam karavīru atrašanās vietu.
Karavīri šeit, ugunslīnijā, dzīvo mēnešiem ilgi, turot Krievijas armijas aplenkto Kostjantinivkas pilsētas aizsardzību.
Okupantu karaspēks šo pilsētu cenšas aplenkt no trim pusēm un turpina šajā virzienā pievilkt rezerves. Krievijas karaspēks šeit mēģina atrast vājās vietas frontē, kur varētu izlauzties. 50 dienu laikā, kuras Maskavai devis ASV prezidents Donalds Tramps, Krievijas karaspēks cenšas sasniegt maksimālus ieguvumus.
Lai pasargātu sevi un tehniku no okupantu FPV iznīcinātājdroniem, šeit, ugunslīnijā, kā zirnekļtīkli visu klāj speciāli izveidoti pretdronu tīkli. Tos gatavojuši karavīri, lai ienaidnieka bezpilota lidaparāti tajos sapītos un nespētu izdarīt triecienu.
Ukrainas Bruņoto spēku karavīrs, artilēristu ekipāžas komandieris Artems stāsta, ka krievi arī izlūkdronus pārveidojuši par iznīcinātājdroniem.
TV3 Ziņas, runājot ar artilēristiem pozīcijās, vaicāja, vai viņi ugunslīnijā izjūt gaidāmo Krievijas armijas vasaras ofensīvu, par kuru runā jau vairākus mēnešus. Puiši saka: "Jā." Viņi norāda, ka Krievijas okupanti ir pastiprinājuši uzbrukumus, īstenojot tos kā dienā, tā arī naktī.
"Viņiem cilvēku pietiek, savus viņi nežēlo. Iznīcini viņus, nāk nākamie. Mēs redzam pēc sava darba – vienu uzbrukumu apturam, iznīcinām, paiet piecpadsmit minūtes, un tajā pašā vietā nāk jauna, bet jau lielāka grupa ar okupantiem. Lien un lien, un tagad viņu šeit ir ļoti daudz."
Ukrainas Bruņoto spēku karavīrs, artilēristu ekipāžas komandieris Artems atklāti saka, ka frontē izjūt milzīgu spiedienu. "Mēs visi esam noguruši, gribam doties mājās pie mīļajiem, bet nekas. Cīnāmies par taisnību un savu zemi," viņš saka. Karavīri cenšoties izdarīt labāko un cer uz nākotni bez kara. Artema personīgā motivācija ir viņa abi mazie dēli. "Es ļoti negribu, lai viņiem šis ir jāpiedzīvo," teic karavīrs.
Šīs ekipāžas karavīri frontē ir jau ceturto gadu – visi paši brīvprātīgi pieteicās aizstāvēt savu zemi, lai gan neviens no viņiem iepriekš nebija saistīts ar armiju.
Karavīri stāsta, ka viņiem grūti atrast vārdus, lai raksturoto savu ikdienas darbu. "Vienkārši visu iznīcina," saka Artems. "Man šķiet, ka nekur pasaulē nav bijis tāds genocīds, kādu krievi šobrīd pastrādā pret mūsu tautu."
Jaunas ziņas arī no Baltā nama, tā saimnieks Donalds Tramps pirmdien, 28. jūlijā, paziņojis, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins viņu nokaitinājis, ka viņš nav apmierināts ar to, ka Krievija nevēlas sēsties pie sarunu galda. Tramps arī paudis, ka saīsina Maskavai doto termiņu – līdz 10, 12 dienām.
Tramps 50 dienu termiņu noteica pirms divām nedēļām. To laikā Krievija pastiprinājusi uzbrukumus pilsētām un arī frontē, cenšoties sasniegt maksimālus rezultātus. Tas, ko mēs arī nedēļas nogalē no Kremļa dzirdējām, ka Krievija negrasās apstāties, kamēr izvirzītie netikšot sasniegti. Tas nozīmētu Ukrainas kapitulāciju, atteikšanos no četriem apgabaliem, atteikšanos no Eiropas Savienības un NATO.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
