Kremļa žņaugi savelkas: arī Latvijā bāzētam medijam Krievija nosaka totālu aizliegumu

Abi pētnieciskās un izmeklējošās žurnālistikas mediji līdz šim jau bija iekļauti Krievijas "ārvalstu aģentu" sarakstā. Bet jaunais "nevēlamas organizācijas" statuss faktiski liedz tiem jebkādu darbību Krievijā. Kā vēsta britu raidsabiedrība "BBC", līdz šim mediju apkarošanai Kremlis šādu "ieroci" izmantojis reti.

Viens no spilgtākajiem piemēriem it pētnieciskās žurnālistikas izdevums "Projekt", kuram "nevēlamas organizācijas" birka tika piekārta pirms gada. Šopavasar Kremļa "melnajā sarakstā" nonāca arī izdevums "Važnije Istorii".

This morning,Russia's general prosecutor has declared @bellingcat and our Russian investigative partner @the_ins_ru "undesirable organizations…posing risk to Russia's constitutional order". This will incriminate any collaboration or even references to our work in Russia.

— Christo Grozev (@christogrozev) July 15, 2022

Pamatojoties uz saņemto materiālu izpētes rezultātiem, Krievijas ģenerālprokuratūra nolēma atzīt par nevēlamām Krievijas teritorijā šādas ārvalstu nevalstiskās organizācijas:

• "Bellingcat Ltd." (Apvienotā Karaliste), "Stichting Bellingcat" (Nīderlande) (Krievijā atzīta par mediju – ārvalstu aģentu);
• "The Insider (Latvija) (Krievijā atzīta par mediju – ārvalstu aģentu);
• Centrāleiropas un Austrumeiropas Tiesiskās iniciatīvas institūtu (CEELI institūts) (Čehija).

Draud līdz sešu gadu cietumsods

Krievijas prokuratūra secinājusi, ka šo organizāciju darbība "apdraud Krievijas konstitucionālās kārtības un drošības pamatus".

Ar prokuratūras lēmumu minētās organizācijas iekļautas Krievijā nevēlamo organizāciju sarakstā. Saskaņā ar tiesisko regulējumu "nevēlama organizācija" Krievijā ir tāda, kuras darbība var "radīt draudus konstitucionālās kārtības pamatiem, valsts aizsardzības spējām vai valsts drošībai".

Valstī ir aizliegta jebkāda "nevēlamas organizācijas" darbība, bet Krievijas pilsoņiem ir aizliegts iesaistīties to darbībā. Par līdzdarbošanos šādā organizācijā kriminālatbildība iestājas jau pēc pirmā administratīvā soda.

Par "nevēlamas organizācijas" vadīšanu un darba organizēšanu paredzēts divu līdz sešu gadu cietumsods.

Rakuši zem Krievijas specdienestiem

"Bellingcat" un "The Insider" ir pazīstami ar kopīgām izmeklēšanām par Kremļa un specdienestu iejaukšanos citu valstu politiskajos procesos, Krievijas privāto militāro kompāniju "Vagner", kā arī par Navaļnija un Skripaļa indēšanu.

2020. gadā "Bellingcat", "Der Spiegel" un "CNN" veica kopīgu izmeklēšanu un uzzināja trīs Krievijas Federālā drošības dienesta virsnieku vārdus, kuri sekoja Kremļa opozīcijas līderim Aleksejam Navaļnijam uz Tomsku, kur viņš tika saindēts, iespējams, izmantojot "Novičok".

Pēdējā gada laikā "Bellingcat" un "The Insider" ir veikuši vairākas izmeklēšanas saistībā ar Navaļnija indēšanu un tās izpildītājiem.

Šā gada martā izmeklētāji secināja, ka gadu pirms politiķa Borisa Ņemcova nāves viņam sekojuši tie paši Federālā drošības dienesta virsnieki, kas Navaļnijam.

Abi mediji veica arī izmeklēšanas saistībā ar Sergeja Skripaļa un viņa meitas saindēšanos Solsberijā. Rezultātā tika nosaukti noziegumā aizdomās turamo vārdi – reālie un segvārdi.

Krievijā elpot kļūst aizvien smagāk

2021. gada septembrī "The Insider" dibinātāju un galveno redaktoru Romānu Dobrohotovu Krievijā izsludināja meklēšanā.

Jāatgādina, ka pagājušajā nedēļā Krievijas parlamenta apakšpalāta Valsts dome pieņēma arī likumu, kas paredz bargus cietumsodus par aicinājumiem rīkoties pret valsts drošību un nosaka kriminālatbildību par slepenu sadarbību ar ārzemniekiem, lai palīdzētu tiem rīkoties pretēji Krievijas interesēm.