Kremlis joprojām klusē par jauno "miera plānu"; Eiropa neapmierināta, ka nav bijusi pie sarunu galda

Plāna izstrādē bija iesaistīts Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs, viceprezidents Džeimss Deivids Venss, valsts sekretārs Marko Rubio un prezidenta znots Džareds Kušners.

"Plāns koncentrējas uz to, lai abām pusēm sniegtu drošības garantijas, kas nodrošinātu ilgstošu mieru. Tas ietver to, ko Ukraina vēlas un kas tai nepieciešams ilgstošam mieram," izteikusies amatpersona.

Amatpersona nav atklājusi plāna detaļas, jo, viņasprāt, vēl ir nepieciešamas sarunas ar galvenajām procesā iesaistītajām pusēm.

Kremlis joprojām neko konkrētu nesaka

Krievijas valdībai šajā jautājumā nav "nekā jauna" ko teikt, savā ikdienas preses konferencē paziņoja Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.

Tas ir vairāk vai mazāk tas pats, ko viņš teica vakar, kad par plānu pirmo reizi parādījās ziņas.

Peskovs arī atkārtoja parastos Krievijas argumentus par karu. Viņš teica, ka jebkādam miera nolīgumam būtu jānovērš "konflikta pamatcēloņi".

Peskovs arī nevēlējās atbildēt uz jautājumu, vai Vladimirs Putins ir informēts par miera plānu.

Viņš piebilda, ka ir bijuši kontakti ar ASV, bet pašlaik ar Vašingtonu par šādu plānu nav nekādu sarunu.

Eiropa paliek "aiz borta"

Kijiva esot informēta par jauno plānu, bet avoti Briselē ziņo, ka ES par to netika informēta.

ES ārpolitikas vadītāja Kaja Kallasa teica, ka jebkādi centieni panākt "ilgstošu un taisnīgu mieru" būtu atbalstāmi, bet piebilda, ka jebkuram šādam plānam ir nepieciešama "ukraiņu un eiropiešu dalība".

Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis teica, ka Ukrainā ir apdraudēta Eiropas drošība, "tāpēc mēs sagaidām, ka ar mums konsultēsies". Viņš piebilda, ka Ukrainas spēja aizstāvēt sevi nedrīkst tikt ierobežota.

Francijas ārlietu ministrs Žans Noels Barrots teica, ka Parīze vēlas "taisnīgu mieru" un ka vienīgais šķērslis tam ir Krievija.

Spānijas ārlietu ministrs Hosē Manuels Albares pauda, ka jebkurš miera plāns Ukrainai nevar tikt īstenots bez Ukrainas un ES dalības.