Kremlis turpina vērpt propagandas tīklus par to, kas atbildīgs Piemaskavas teroraktā
Krievijā uz apsūdzēto sola spīdzināti un nospārdīti visi četri Piemaskavas teroraktā apsūdzētie. Kremlis par izmeklēšanas gaitu runā izvairīgi un turpina vērpt propagandas tīklus par to, kas par notikušo ir atbildīgs.
Četri apsūdzētie, iespējamie tadžiku teroristi, aizvilkti un iemesti tiesas zāles stikla būrī. Faktiski izlikti citu apskatei, ņemot vērā, ka apsūdzības ir stingras un atzīšanās pēc spīdzināšanas ir saņemtas.
Ievešana tiesas zālē katram sava. Viens ievests ar acu apsēju, cits ātri iedzīts, pieliecies, rokudzelžos, vēl viens ievests ratiņkrēslā – nav pat skaidrs, vai bijis pie samaņas.
Visiem gan tuvākais liktenis līdzīgs – jāpaliek apcietinājumā divus mēnešus. Apcietinājuma ilgums ir līdz 22. maijam.
Kremlis vēstis par aizdomās turēto spīdzināšanu visai uzskatāmi nekomentē, Putina pārstāvim Peskovam sakot, ka šie jautājumi paliks neatbildēti.
Lai gan kadri ar ausu griešanu un elektrošoku ģenitālijām jau sen apceļojuši internetu.
Pirmdienas pievakarē tiesā apcietināti vēl trīs aizdomās turētie – bēgšanas auto īpašnieks un ar viņu saistītie.
"Krokus Siti Holl" koncertzālē šobrīd turpinās gruvešu savākšanas un cilvēku mirstīgo atlieku meklēšanas darbi, kas nedaudz pagarināti – līdz rītdienas pēcpusdienai.
Gaidāmi daudz jautājumu par avārijas izejām, kuras dažviet bijušas bloķētas – ceļa meklēšanu atceras arī sieviete, kas izglābusies.
"Mēs devāmies uz augšu, tur nebija izejas, mēs devāmies lejā, tur nebija izejas, un tur jau bija ugunsgrēks. Un tad mēs zaudējām samaņu," stāsta izdzīvojusī.
Svētdien un šorīt notika arī ziedu nolikšana un piemiņas pasākumi – šobrīd pēc oficiālajiem datiem nošauti vai liesmās dzīvību zaudējuši 137 cilvēki, taču neoficiālais bojāgājušo skaits ir lielāks.
Foto no notikuma vietas
Krievijā šobrīd nepārprotami notiek mēģinājumi notikušajam piešūt Ukrainas, Rietumvalstu vai jebkādu citu atbildību, izņemot "Islāma valsts" atzaru, kas jau atzinis, ka pastrādājis asiņaino teroraktu.
No Putina sacītā, ka teroristi gribēja bēgt uz Ukrainu, līdz Rogozina ciniskajiem parakstiem uz raķetēm un Medvedeva solījumiem visus nogalināt.
Neoficiālais "Islāma valsts" mediju centrs "AL AZAIM" jau gan brīdinājis, ka tas nebūs viss – Krieviju sagaidot atriebība par to, ka aizturētie spīdzināti – izplatīts plakāts ar draudiem par jauniem teroraktiem.
Pirmdien Francijas prezidents Makrons aicināja Krieviju izbeigt netīrās spēles un nepārvērst šo teroraktu vēl brutālākā uzbrukumā Ukrainai, kā to paredzējuši daudzi: "Manuprāt, izmantot šo teroraktu un vērst to pret Ukrainu būtu gan ciniski, gan neproduktīvi attiecībā uz Krieviju un tās pilsoņu drošību."
Līdzīgi vārdi pirmdien arī Briselē un iepriekš Vašingtonā.
"Protams, mēs apsūdzības pilnībā noraidām, nav nekādu norāžu, nekādu pierādījumu, ka Ukraina jebkādā veidā būtu bijusi saistīta ar šiem uzbrukumiem," norādīja EK preses pārstāvis Petrs Stano.
Savukārt ASV viceprezidente Kamala Harisa pauda: "Nē, nav nekādu pierādījumu. Un patiesībā mēs zinām, ka par notikušo faktiski ir atbildīgs "Islāma valsts" atzars."
Sekojot uzbrukumiem, Francija, Vācija, Itālija un citas valstis paaugstinājušas terora draudu un kopējo drošības līmeni valstī.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
