Zelenskis atbild Putina pārmetumiem Ukrainai, ka tā vainojama pie Maskavas terorakta

Savā runā Zelenskis ir manāmi sašutis par pārmetumiem Ukrainai. Krievijas prezidentu un citus maskaviešus viņš nodēvējis par "pretekļiem", mēģinot teroraktu sasaistīt ar Kijivu.

Ukrainas prezidents arī norāda, ka "nožēlojamais" Krievijas līderis vairāk uztraucas par uzbrukumu Kijivai, nevis steidz mierināt savus pilsoņus.

Zelenskis savā uzrunā arī vēršas pie Maskavas, sakot, ka tā ir nosūtījusi "simtiem tūkstošu [savu] teroristu" uz Ukrainu kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma 2022. gada februārī. Šie karaspēki tagad brutalizē Ukrainu, nevis aizsargā Krieviju pret reāliem ekstrēmisma draudiem.

"Viņi dedzina mūsu pilsētas… Viņi spīdzina un izvaro," atgādina Ukrainas prezidents.

Arī Kijivas militārās izlūkošanas direktorāts Krievijas apgalvojumu, ka teroristu grupējums pieķerts mēģinājumā bēgt pāri Ukrainas robežai, nosauca par "absurdu".

Tas tādēļ, ka Krievijas un Ukrainas robeža ir aktīva frontes līnija, kur čum un mudž no krievu karavīriem un drošības dienestiem. Līdz ar to vien ideja turp doties pēc tik liela uzbrukuma Maskavai būtu pašnāvnieciska vai stulba.

Zelenskis savā uzrunā mudināja Krievijas iedzīvotājus uzdot jautājumus saviem izlūkdienestiem, nevis vainot Ukrainu, tostarp arī pavaicāt – vai signāli no ASV par iespējamajiem draudiem tika ignorēti.

Neadresēta nepalika arī Ukrainas militārās izlūkošanas aģentūras izvirzītā "melnā" teorija, proti, pašas Krievijas varas iestādes saistītas ar uzbrukumu koncertzālei. Iespējamais motīvs varētu būt Putina varas grožu stiprināšana, atbalsta vākšana viņa karam Ukrainā un turpmāka mobilizācija.

Šāda teorija, kā atzīmē BBC, nav "izzīsta no pirksta", bet gan aizvien pastāv aizdomas, ka pie 1999. gada daudzdzīvokļu māju spridzināšanas vainojams Putins, kurš tolaik bija Krievijas premjers un drīz pēc notikušā aicināja sākt karu pret Čečenijas Republiku.

Neraugoties uz situāciju, kurā Krievija un Ukraina viena uz otru rāda ar pirkstu, uzbrukums Maskavas koncertzālei liek domāt, ka Krievijai tās robežās draud reālas briesmas, nevis viltus draudi no Ukrainas puses, ar kuriem Putins pamatojis iebrukumu tajā.

Tas, savukārt, ir bīstami Kremļa saimniekam, kuram nepatīk izskatīties vājam. Tieši tādēļ Krievija tik izmisīgi vēlas vainu novelt uz Kijivu, arī tad, ja pierādījumi liecina par ko citu, akcentē BBC.