"Krievi nav tie cilvēki, ar ko sarunāties," Ukrainas karavīrs par pamieru ar okupantiem

Situācija frontē mainās ik dienu. Ja vēl pirms diviem mēnešiem pie artilēristiem uz ugunslīniju varēja nosacīti droši iebraukt dienas gaišajā laikā, tad tagad tas iespējams vien agri no rīta – pirms saullēkta vai lietainā dienā.

Debesis ir pilnas ar okupantu izlūkošanas droniem, un artilēristu pozīcijas sasniedz arī krievu iznīcinātājdroni. Lielākā problēma ir droni ar optisko kabeli – tos diemžēl radaros neredz izlūki, un arī pretdronu iekārtas pret tiem ir bezspēcīgas.

Naktī daudz lijis, līdz ar to no rīta iebraukt frontē ir liels izaicinājums. Laukus klāj ūdens, kas Donbasa smago melnzemi pārvērš smagā dubļu masā.

Ukrainas karavīri, ar kuriem tikās TV3 Ziņas, nesen kļuva par krievu okupantu mērķi. Desmit dažāda tipa trieciendroni un artilērijas lādiņi tika raidīti uz viņu ekipāžu. Neticamā kārtā un par laimi, visa ekipāža dzīva, un poļu haubicei vien vizuāli bojājumi.

Vaicāts, ko tādā brīdī jūt ekipāžas komandieris? Ukrainas Bruņoto spēku karavīrs, artilēristu ekipāžas komandieris Mikola Panasjuks norāda: "Komandieris vispirms izjūt bailes par saviem cilvēkiem, komandu. Tev jādara viss, lai komanda izbrauktu dzīva un vesela. Tajā dienā bija situācija, kad mašīnā biju es un mehāniķis-vadītājs. Viens drons detonēja pozīcijās, bet otrs detonēja pie mana mehāniķa, lūk, redzat šķembu radīti skrāpējumi. Manā pusē triecienā bija cietusi aizsargreste, un es nevarēju atvērt lūku. Dzirdēju, kā atlidoja nākamais drons, iezvanījās ausīs, un man bija sajūta, ka tehnika sāk mainīt virzienu, rācijā prasīju mehāniķim: "Koļa, vai Tev viss ir labi?" Kad rācijā izdzirdēju viņa balsi, es tā nopūtos! Trešais drons mūs nepanāca, ceļā nokrita kaut kur aiz mums, visticamāk, to noslāpēja pretdronu iekārta."

Mikola Ukrainas zemi aizstāv jau no 2015. gada. Sākumā bija desanta triecienbrigādes ložmetējs, tagad artilērists, ekipāžās komandieris.

"Zinu to sajūtu, kā ir, kad sēdi ierakumos un zini, ka tevi piesegs artilērija. Zinu, cik tas ir svarīgi, un arī patīkami zināt, ka artilērija palīdzēs. Līdz ar to, esot šeit, es šobrīd daru visu, kas ir un arī nav manos spēkos, lai piesegtu puišus ierakumos, tos, kuri sēž nullē, kad uz viņiem uzbrukumā nāk masa. Es tur biju, zinu, ko tas nozīmē."

Par pamieru ar okupantu valsti Krieviju viņš saka – tā ir tikai laika došana iebrucējiem atjaunot sava bruņojuma arsenālu, lai pēc tam viņi varētu uzbrukt ar vēl lielāku spēku.

"Uguns pārtraukšana uz kādu laiku? Tas nāks tikai ienaidniekam par labu. Pievilks spēkus, pārgrupēsies un pēc tam turpinās to pašu tikai ar lielāku spēku. Vajag vienkārši to apturēt un tā, kā mūsu tauta to ir pelnījusi. Es jau pēc 2014. gada redzēju, kā krievi ievēro pamieru. Mūsējie arī brauca un sekoja līdzi, vai netiek pārkāpta smagās artilērijas izmantošanas aizliegums, un tas, ko mēs redzējām, kā viņi šāva pa mums ar 152. kalibru, tā arī turpināja šaut pamiera laikā. Ir jāsaprot, ka krievi nav tie cilvēki, ar ko var sarunāties, nav ticības viņiem. [TV3 Ziņas: Ko varat pateikt par ASV prezidentu?] Oi, ko es varu pateikt par Amerikas prezidentu? Lūdzu, iztiksim bez lamāšanās šajā intervijā," teica Panasjuks.