Krievi sākuši "pieņemt sakāvi": iedzīvotāju atbalsts karam Ukrainā būtiski sarucis

"Moscow Times" vēsta, ka, pēc projekta "Chroniki" sociologu rīcībā esošajiem datiem, aktīvo kara atbalstītāju "kodols" 2023. gada oktobrī sarucis līdz 12% un tas ir zemākais rādītājs kopš Krievijas sāktā kara sākuma.

Sociologi kara atbalstītāju "kodola" vidū iedala tos iedzīvotājus, kuri vienlaikus pauž atbalstu karam, neatbalsta okupantu karaspēka izvešanu un miera sarunu sākšanu pirms agresorvalsts izvirzīto kara mērķu sasniegšanas. Tāpat šie iedzīvotāji uzskata, ka valsts budžets primāri jānovirza militārajai jomai.

Pētījumā atklāts, ka kopš gada sākuma šādu iedzīvotāju skaits sarucis uz pusi. Februārī tie bija 22%, taču oktobrī tādi bijuši 18,5%. Respondenti, kuri neizteica atbalstu karam vienlaikus atbalstītu lēmumu par armijas izvešanu no Ukrainas un kā prioritāti valsts naudas tērēšanai minējuši sociālo, nevis militāro jomu.

Vairāk krievu atbalsta "leģitīmu sakāvi", nevis kara turpinājumu

Pirmo reizi konstatēts tas, ka vairāk krievu atbalstītu lēmumu par karaspēka izvešanu nu Ukrainas arī tad, ja netiktu sasniegti militārie mērķi (40% pret 33%). Atbalsts samazinās arī jautājumā par kara turpināšanu līdz militāro mērķu sasniegšanai – šā gada februārī tā uzskatīja 47%, savukārt jūlijā – 39%.

"Patiesībā tas ir sakāves atzīšanas jautājums. Viņi ieveda armiju, nesasniedza savus mērķus, viņi izstājās un zaudēja," atzīmē "Chroniki" projekta vadītājs Aleksejs Miniajlo. Viņš uzsver, ka tagad vairāk krievu atbalsta šādu "leģitīmu sakāvi", nevis kara turpinājumu.

Krievu vidū pieaugusi depresija

Neraugoties uz Krievijas valdības it kā triumfējošiem paziņojumiem par ekonomikas stabilitāti un 15 gadu rekordlielo algu pieaugumu, arvien vairāk pilsoņu izjūt sankciju sekas, sūdzas par tukšajiem maciņiem un pieaugošu depresiju.

Saskaņā ar "Chroniki" datiem katrs piektais sūdzas par medikamentu nepieejamību un vairāk nekā puse (52%) atzīst, ka piedzīvojuši trauksmes lēkmes. Kopš kara sākuma šis rādītājs audzis par 20%.

Pat starp tiem, kas atbalsta kara turpināšanu, teju katrs ceturtais (24%) saprot, ka militāro izdevumu palielināšana līdz rekordlielam līmenim nodarīs viņiem personisku ekonomisku kaitējumu. Kara atbalstītāju vidū 18% uzskata, ka palielinoties armijas izdevumiem, viņu finansiālā situācija pasliktināsies.

Savukārt kompānijas "Reiting" dati liecina, ka tajā pašā laikā arī gandrīz puse Ukrainā dzīvojošo ukraiņu ir par "kompromisa" atrašanu un sarunām par kara izbeigšanu. Turklāt pēdējā pusgada laikā sarucis to iedzīvotāju skaits, kuri iestājas par Krievijas okupantu sagrābto teritoriju atgūšanu.