Krievijas Aizsardzības ministrija pavēstīja, ka uzbrukumā izmantotas vairākas dažādu tipu raķetes, tostarp "Orešņik", "Iskander", "Kinžal" un "Cirkon", kā arī simtiem dronu.
Maskava apgalvo, ka trieciens bijis "atbilde uz Ukrainas uzbrukumiem Krievijas civilajai infrastruktūrai".
Tikmēr Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka pēc uzbrukuma sazinājies ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu un Norvēģijas premjerministru Jonasu Gāru Stēri, lai apspriestu turpmāko starptautisko reakciju.
Pēc Zelenska teiktā, Krievijas triecienos būtiski bojāts Čornobiļas muzejs, cietis Ukrainas Nacionālais mākslas muzejs, kā arī ēka, kurā atrodas Vācijas sabiedriskā medija ARD birojs.
Vienlaikus Eiropas Savienības (ES) augstā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa nosodījusi Krievijas rīcību, brīdinot par kodolkara eskalācijas riskiem. "Ziņotā "Orešņik" izmantošana ir politiska iebiedēšanas taktika un bezatbildīga balansēšana uz kodolkara robežas," platformā "X" rakstīja Kallasa.
Viņa arī uzsvēra, ka ES ārlietu ministri nākamnedēļ apspriedīs iespējas pastiprināt starptautisko spiedienu pret Krieviju.
Ukrainas militārie pārstāvji norāda, ka "Orešņik" spēj sasniegt vairāk nekā 12 tūkstošu kilometru stundā lielu ātrumu un aprīkota ar vairākām kaujas galviņām. ASV Aizsardzības departaments iepriekš pieļāvis, ka šī sistēma ir modernizēta Krievijas raķetes RS-26 "Rubež" versija.
Jau vēstīts, ka Krievijas armija naktī uz sestdienu veikusi plašu raķešu un dronu uzbrukumu Ukrainas galvaspilsētai Kijivai un tās apkārtnei, nodarot postījumus dzīvojamām ēkām, skolām, uzņēmumiem un citai infrastruktūrai. Ukrainas amatpersonas ziņo par bojāgājušajiem un desmitiem ievainoto, bet eksperti šo raksturo kā vienu no lielākajiem uzbrukumiem Kijivai pēdējā gada laikā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
