"Krievija ir vienīgais šķērslis mieram," ANO Drošības padomē pieprasa pamieru Ukrainā

Ārkārtas sēde sasaukta pēc diviem lieliem Krievijas gaisa uzbrukumiem, kas tika veikti ar nedēļas intervālu — 24. maijā un 2. jūnijā — un skāra Kijivu, Dņipro un citas Ukrainas pilsētas, nogalinot desmitiem civiliedzīvotāju un ievainojot simtiem.

Lielākā daļa Drošības padomes locekļu norādīja, ka šie jaunākie uzbrukumi apliecina steidzamu nepieciešamību pēc pamiera un diplomātisko centienu atjaunošanas kara izbeigšanai.

ANO humanitārās palīdzības vadītāja pienākumu izpildītājs Indrika Ratvate informēja, ka tikai četrās dienās — no 5. līdz 8. jūnijam — Ukrainā nogalināti vismaz 30 civiliedzīvotāji un vairāk nekā 200 ievainoti. Viņš brīdināja, ka uzbrukumi lielajām pilsētām kļūst arvien intensīvāki.

Viņš arī norādīja, ka 10,8 miljoni cilvēku nepieciešama humanitārā palīdzība, bet nodrošināta ir mazāk nekā puse no vajadzīgā finansējuma.

"Neļaujiet šim civiliedzīvotāju ciešanu līmenim kļūt par jauno normu," Ratvate sacīja Drošības padomes locekļiem, aicinot valstis izmantot savu ietekmi, lai aizsargātu civiliedzīvotājus un atbalstītu humānās palīdzības operācijas.

Vairākas valstis nosodīja Krievijas turpmākos triecienus un atbalstīja Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska aicinājumus uz pamieru un tiešām sarunām. Vairāku ANO amatpersonu uzrunās izskanēja viens vēstījums – pietiek.

"Ir pienācis laiks pamieram. Šonedēļ visi ANO Drošības padomes locekļi, izņemot vienu [red.piezīme: Krievija], vienoti aicināja panākt pilnīgu, tūlītēju un beznosacījumu pamieru. Tāpat kā Ukraina. Krievija joprojām ir vienīgais šķērslis mieram. Mēs aicinām ievērot ANO Drošības padomes locekļu aicinājumu. Tagad," paziņoja ANO Drošības padome.

Enough is enough. Time for a ceasefire now.

This week all UN Security Council members—except one—were united in calling for a full, immediate, and unconditional ceasefire. As did Ukraine.

Russia remains the only obstacle to peace. We urge it to abide by UNSC members' call. Now. pic.twitter.com/K8pflO4tlm

— 🇪🇺EU at UN-NY (@EUatUN) June 10, 2026

Savukārt Latvijas vēstniece ANO Sanita Pavļuta-Deslandes ANO Drošības padomes sēdē uzsvēra – Krievija atsakās pieņemt pašas sāktā kara neveiksmi.

Viņa akcentēja, ka ANO DP uzmanībai jābūt pievērstai Krievijas karam pret Ukrainas iedzīvotājiem. Vēstniece atgādināja, ka 1. un 2. jūnijā Krievija īstenoja gaisa uzbrukumu, kurā tika izmantoti 656 droni un 73 raķetes.

Pavļuta-Deslandes atzīmēja, ka uzbrukumos tika nogalināti 23 iedzīvotāji, savukārt ievainojumus guva 145 cilvēki. Tāpat viņa minēja, ka tikai Kijivā vien bojātas 11 izglītības un piecas medicīnas iestādes. Viņa norādīja, ka naktī uz svētdienu Krievijas drons trāpīja Ukrainas Centrālajai izlietotās kodoldegvielas glabātavai Čornobiļā. Vēstniece secināja, ka no bīstamas katastrofas šķīra daži simti metru.

"Pierādījumi ir nepārprotami. Ikviena pārbaudīta statistika un ikviens ANO ziņojums liecina par Krievijas uzbrukumu turpmāku eskalāciju pret Ukrainas iedzīvotājiem," sēdē pauda Latvijas vēstniece ANO.

Viņa atzīmēja, ka gada pirmajā ceturksnī Ukrainā notikuši 190 uzbrukumi veselības aprūpes iestādēm, tostarp dzemdību namiem, bet vairāk nekā 200 izglītības iestādes ir bojātas vai iznīcinātas. Pavļuta-Deslandes vērsa uzmanību uz to, ka cietušo bērnu skaits pieaudzis par 49%.

Pēc vēstnieces paustā, sākotnējie ziņojumi liecina, ka šī gada maijs Ukrainas iedzīvotājiem bija "nāvējošākais mēnesis" kopš 2022. gada aprīļa. Pavļuta-Deslandes uzsvēra, ka starp tā dēvētajiem Krievijas "leģitīmajiem mērķiem" bija "sērojošas ģimenes, kas Sumos piedalījās bērēs".

At the #UNSC briefing on Ukraine, Latvia underscored:

🇺🇦 No one wants peace more than Ukraine. In the last few days, the President of Ukraine has publicly & officially reiterated his call for a ceasefire & talks. ❗️His letter was derided & rejected by the President of Russia.… pic.twitter.com/3yc19QZld0

— Latvia Mission to the UN | #StandWithUkraine🇺🇦 (@LatviaUN_NY) June 8, 2026

Latvijas vēstniece ANO akcentēja, ka pirms nedēļas Krievijas bruņotie un drošības spēki tika iekļauti ANO sarakstā saistībā ar sistemātisku seksuālās vardarbības izmantošanu pret karagūstekņiem un aizturētajiem iedzīvotājiem. Viņa atsaucās uz ANO Augstā cilvēktiesību komisāra biroja iepriekš ziņoto, ka 98,9% atbrīvoto atklājuši, ka, atrodoties Krievijas varasiestāžu kontrolē, tikuši spīdzināti, 75% no viņiem tikuši pakļauti seksuālai vardarbībai, bet 63% – atkārtoti.

"Mēs sasaucam sēdi pēc sēdes, cenšoties vest pie saprāta ANO Drošības padomes pastāvīgo dalībvalsti. Un ikreiz mēs paužam vienu un to pašu skarbo vēstījumu – Krievija, pārtrauc nogalināt iedzīvotājus un humānās palīdzības darbiniekus. Izbeidz savu agresijas karu," pauda Pavļuta-Deslandes.

Viņa uzsvēra, ka Krievija turpina noraidīt realitāti un atsakās pieņemt pašas sāktā kara neveiksmi, vienlaikus aizvien vairāk nelikumīgi vervējot cilvēkus no Āfrikas, Amerikas kontinenta un Āzijas valstīm, manipulējot ar viņiem un izdarot uz viņiem spiedienu. Vēstniece akcentēja, ka Krievija nespēj uzturēt vervēšanu līmenī, kas būtu pietiekams tās zaudējumu kompensēšanai.

Pavļuta-Deslandes pievērsās arī Krievijas kara ekonomikai, kas, viņasprāt, sistēmiski degradējas – inflācija netiek pietiekami atspoguļota, tuvojas banku krīze, bet budžeta iztrūkums patlaban sasniedz 150% no tā, ko Krievijas Finanšu ministrija bija prognozējusi šim gadam. Pēc viņas paustā, tagad tiek gaidīts, ka tieši privātie uzņēmumi finansēs kara centienus.

ENOUGH IS ENOUGH. THE TIME FOR THE CEASEFIRE IS NOW. https://t.co/xKMJhwuf2q pic.twitter.com/Xk9lptZyDa

— Latvia Mission to the UN | #StandWithUkraine🇺🇦 (@LatviaUN_NY) June 10, 2026

"Krievijai situācija tikai pasliktināsies. Ukraina kļūst spēcīgāka. Un tai ir inovāciju priekšrocība. Ukraina ir kļuvusi par drošības atbalstu Eiropai un partneriem Līča reģionā. Ukraina gūst panākumus teritorijas atbrīvošanā," atzīmēja vēstniece, retoriski jautājot, kad Krievija sapratīs, ka tās karš nekur neved.

Latvijas vēstniece ANO vērtēja, ka neviens nevēlas mieru vairāk par Ukrainu. Viņa atzīmēja, ka aizvadīto dienu laikā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis publiski un oficiāli atkārtoti paudis aicinājumu uz sarunām un pamieru, savukārt Krievijas diktators Vladimirs Putins viņa vēstuli esot izsmējis un noraidījis.

Pavļutas-Deslandes ieskatā tas vēlreiz publiski apstiprina, ka Krievija nevēlas runāt un tā nevēlas ne pamieru, ne mieru. Viņasprāt, Krievija ir vienīgais šķērslis mieram.

Viņa uzsvēra, ka Latvija atbalsta turpmāko rīcības ceļu, ko iezīmēja Francijas, Lielbritānijas un Vācijas līderi. Vēstniece apliecināja, ka Latvijas atbalsts Ukrainas suverenitātei, teritoriālajai integritātei un politiskajai neatkarībai ir nelokāms.

Vēstniece rezumēja, ka Krievija, kura sāka šo karu, var to izbeigt, pārtraucot uzbrukumus iedzīvotājiem, izvedot savus spēkus un atstājot Ukrainas suverēno teritoriju. Viņa akcentēja, ka laiks pamieram ir tagad.

Dānijas ANO vēstniece Kristīna Markusa Lasena sacīja, ka Ukraina jau vairāk nekā gadu piedāvā "tūlītēju, beznosacījumu un visaptverošu pamieru", bet Vācijas vēstnieks Riklefs Johaness Beitins apšaubīja Krievijas atteikšanos iesaistīties miera centienos.

Somijas ārlietu ministre Elīna Valtonena piebilda, ka Krievija, neskatoties uz gadiem ilgušo karu, nav sasniegusi savus mērķus, un brīdināja, ka Maskava pastiprina uzbrukumus Ukrainas pilsētām, atklāti draudot civiliedzīvotājiem un diplomātiem.

"Miers nevar tikt veidots uz agresijas, piespiešanas vai tautas pakļaušanas pamata," viņa sacīja.

Ukrainas ANO vēstnieks Andrijs Meļņiks norādīja, ka Krievijas uzbrukumi civiliedzīvotājiem kopš jūnija sākuma sasnieguši "drūmu jaunu rekordu" un uzsvēra, ka "nekāda militāra nepieciešamība nevar attaisnot šo barbarismu".

Viņš arī kritizēja Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu par Zelenska nesenā priekšlikuma — abu līderu tiešas tikšanās — noraidīšanu.