Krievija jāpiespiež pieņemt plāna noteikumus – vienīgais veids miera panākšanai, uzsver eksperts

Atbildot uz jautājumu par sākotnēji izskanējušo informāciju — no 28 miera plāna punktiem esot palikuši 19 —, Šrāders norāda, ka lielākā daļa detaļu joprojām nav zināmas, taču jau publiski pieejamais rada pamatotas bažas.

"ASV valsts sekretāram Marko Rubio nācās skaidrot Eiropas līderiem, ka tas nav Krievijas plāns kara izbeigšanai. Taču publiskajā telpā klīst baumas, ka sākotnējā versija pat varētu būt rakstīta krieviski," stāsta Šrāders.

Viņš norāda, ka Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs esot devies uz Krieviju, lai "pierakstītu visu, ko krievi vēlas panākt". Pēc tam plāns ticis nogādāts Ukrainai un Eiropas līderiem.

"Ukrainai faktiski tiek piedāvāts "kapituls" — jāatsakās no izvēles brīvības attiecībā uz starptautiskām organizācijām, jāpiekrīt ierobežojumiem bruņoto spēku apjomā un jābūt gatavai atdot teritorijas Krievijai ar solījumu tās diplomātiski kādreiz atgūt," uzsver eksperts.

Krievijas reakcija par pirmo plāna versiju gan atklāj zināmas pretrunas. "Krievijas mediji apgalvo, ka daudzi punkti neesot reālistiski, taču Kremlis vienlaikus norādīja — tas varētu būt virziens sarunām."

Sākotnējās prognozes par Eiropas un Ukrainas iespējām iebilst pret šādu plānu daudzos bija radījušas pesimismu. Taču Šrāders norāda — situācija mainās.

"Optimisms saistīts ar to, ka Eiropa ir gatavāka bruņot Ukrainu un sniegt militāro palīdzību. Tas ļautu Ukrainai karadarbībā gūt virsroku un atjaunot savu teritoriālo integritāti," viņš skaidro.

Eiropa gan ilgstoši bijusi atkarīga no ASV drošības garantijām, taču šobrīd, kad Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps devis atļauju nogādāt ieročus Ukrainai, pašai Eiropai tie jāiegādājas un jānogādā frontē.

Ja miera plāns tiktu pieņemts, Ukrainai būtu nepieciešamas uzticamas drošības garantijas. Šrāders norāda, ka viens no aplūkotajiem scenārijiem ir faktiska NATO 5. panta piemērošana Ukrainai. "Ukraina de facto kļūtu par NATO dalībvalsti – ja Krievija pārkāpj miera noteikumus, ASV un Eiropas militārie spēki ierastos tās aizstāvībai," viņš skaidro.

Šrāders min piemēru: Izraēla nav NATO dalībvalsts, taču bauda fundamentālu ASV militāro aizsardzību. Līdzīgas garantijas būtu pietiekamas arī Ukrainai, lai atturētu Krieviju no turpmākas agresijas.

Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena paziņojusi, ka jaunā plāna versija varētu kļūt par sarunu pamatu.

Šrāders skaidro: "Tas nozīmē, ka kaut kāds vidusceļš un diplomātiskās sarunas nebūs iespējamas. Tas, kā var panākt mieru, ir nonākt pie plāna, kas ir pieņemams Amerikas Savienotajām Valstīm, kurā ir militārās spējas Eiropai, jo šie drošības jautājumi, kas notiek Ukrainā, ir ļoti svarīgi mums un Ukrainai, un piespiest Krieviju pieņemt šos plāna noteikumus – tas ir vienīgais veids, kā panākt mieru."