Ukrainai šī var būt izšķiroša nedēļa. Turpinās darbs pie ASV piedāvātā tā dēvētā 28 punktu miera plāna, kas plaši kritizēts par to, ka paredz labvēlīgu kara iznākumu iebrucējvalstij Krievijai. Labā ziņa – vismaz plāna koriģēšanā piedalās gan Ukrainas, gan Eiropas līderi.
ASV un Ukrainas augstākās amatpersonas vakar paziņoja, ka gūts progress kara izbeigšanā. Sarunās, kas noslēdzās vēlā naktī, galvenais objekts bija plāns, kurš tā sākotnējā redakcijā būtībā nozīmētu Ukrainas kapitulāciju.
Ukraina kategoriski noraidīja plānā noteiktos punktus par atteikšanos no savām teritorijām, iespēju kādreiz nākotnē iestāties NATO.
Pēc vakardienas tikšanās Ženēvā ASV un Ukraina paziņojumā pauda, ka jebkuram nolīgumam ir jāatbalsta Ukrainas suverenitāte un jānodrošina ilgtspējīgs un taisnīgs miers. Kas tieši iekļauts atjauninātajā plānā, netiek izpausts, bet parādījušās ziņas, ka virkne lietu ir svītrotas un sākotnējais plāns ir kardināli mainīts.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Darbs pie šī plāna koriģēšanas turpinās arī šodien, kad tas tiks pabeigts, plāns tiks nodots Baltā nama saimniekam un prezidentam Zelenskim.
ASV prezidents pagājušajā nedēļā noteica ultimātu, ka Ukrainai līdz 27. novembrim jāparaksta ASV piedāvātais tā sauktais miera plāns. ASV valsts sekretārs tikšanos Ženēvā gan nodēvēja par jēgpilnāko tikšanos kopš prezidenta Donalda Trampa atgriešanās amatā janvārī – atbildot uz žurnālistu jautājumiem, jau nedaudz sāka atkāpties no Trampa izteiktiem ultimātiem.
Marko Rubio
ASV valsts sekretārs
"Es jums saku, ka šodiena bija visproduktīvākā diena, kāda mums jebkad ir bijusi. Šodien mēs esam ar viņu [red. – ASV prezidentu Donaldu Trampu] runājuši kopš tā laika, es domāju, ka viņš ir diezgan apmierināts ar ziņojumiem, ko esam viņam snieguši par panākto progresu. Termiņš ir tāds, ka mēs vēlamies to paveikt pēc iespējas ātrāk. Protams, mēs vēlētos, lai tas būtu ceturtdien."
Rubio pauda optimismu un norādīja, ka mērķis ir pēc iespējas ātrāk izbeigt karu: "Galu galā šodien svarīgākais ir tas, ka mēs esam panākuši ievērojamu progresu. Mēs patiešām esam virzījušies uz priekšu. Tāpēc esmu ļoti optimistisks. Mēs to paveiksim ļoti saprātīgā laika periodā, ļoti drīz, vai tā būs ceturtdiena, vai tā būs piektdiena, vai nākamās nedēļas pirmdiena. Mūsu mērķis ir pēc iespējas ātrāk izbeigt šo karu, bet mums vajag nedaudz vairāk laika."
Pavisam nesen arī Ukrainas ārlietu ministra vietnieks apstiprināja, ka 28 punktu plāns ir samazināts līdz 19 punktiem, un politiski jūtīgākie jautājumi, kas attiecas uz teritorijām, pagaidām tiks atstāti neatrisināti.
Tāpat vēl jālemj par to, vai prezidents Donalds Tramps tiksies ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.
Plāna jūtīgākais punkts – Ukrainas teritoriju liktenis
Amatpersonas uzsver, ka jūtīgākais un sarežģītākais jautājums joprojām ir Ukrainas teritoriju liktenis – proti, Donbasa reģions, ko pēc sākotnējā plāna paredzēts atdot krieviem un pārējos apgabalos frontes līniju iesaldēt esošajā līmenī.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Ukrainas delegācija jau ir atgriezusies no Šveices un šovakar ar paveikto tiks iepazīstināts prezidents Zelenskis. Pēc tam Ukraina turpinās koordinēt darbības ar Eiropu, kas ir piedāvājusi savu plānu – no tā svītrota NATO apņemšanās nepaplašināties, un pats galvenais, ka jebkādas sarunas par turpmāku mieru ir jāsāk, apturot kaujas esošajā frontes līnijā.
Šodien, uzrunājot starptautiskos līderus Starptautiskajā Krimas platformā, Zelenskis uzsvēra, ka Ukraina šobrīd atrodas kritiskā vēstures brīdī un katrs solis jebkāda līguma parakstīšanai ir jāsper, simtreiz pārdomājot, jo Ukrainai ir pieredze ar nolīgumiem, kuri tā arī ir palikuši tikai uzrakstīti uz lapas.
Volodimirs Zelenskis
Ukrainas prezidents
"Šobrīd mēs atrodamies kritiskā punktā, mēs strādājam kopā ar ASV, Eiropas partneriem, lai apturētu Krievijas karu pret mums, pret Ukrainu. Lai atnestu mums īstu, noturīgu drošību. Putins vēlas juridisku atzīšanu tam, ko viņš ir nozadzis, lai pārkāptu teritoriālās integritātes un suverenitātes principu. Viņš to vēlas ne tikai no Ukrainas, viņš to vēlas no visas pasaules."
"Mēs turpināsim skaidrot, cik bīstami ir izlikties, ka agresija ir kaut kas tāds, ko var vienkārši ignorēt un virzīties tālāk. Neesiet pasīvi vēstures vērotāji, esiet dalībnieki! Ir ļoti svarīgi atbalstīt principus, uz kuriem balstās Eiropa, ka robežas nevar mainīt ar spēku, ka kara noziedznieki nedrīkst izvairīties no tiesas un ka agresoram ir pilnībā jāmaksā par karu, ko viņš ir sācis," norāda Zelenskis.
Miera plāns sākotnēji paredzēja arī amnestiju kara noziegumiem. Šis punkts ir visnepieņemamākais un nesaprotamākais cilvēkiem, kuri tieši piedzīvojuši Krievijas kara noziegumus, piemēram, Bučas pilsētā Kijivas apkaimē. Mēneša laikā, kamēr pilsēta bija okupācijā, tās iedzīvotāji pieredzēja neaptveramas zvērības.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Arhīva video: TV3 Ziņu reportāža vien dažas dienas pēc Bučas atbrīvošanas
Tēvs Andrijs
Bučas mācītājs
"Es uz to skatos no baznīcas viedokļa. Tas nozīmē, ka jebkuriem noziegumiem tiek dota zaļā gaisma. Par kara noziegumiem nav paredzēti sodi. Kamēr mēs risinām sarunas, viņi var turpināt bombardēt Ternopiļu, turpināt šaut karavīrus – ciniski, nekaunīgi, pārliecināti, zinot, ka viņiem par to nekas nebūs."
Vera
Bučas iedzīvotāja
"Lai Trampa dēli atbrauc šurp. Lai viņi izjūt mūsu sāpes, lai viņi to visu redz. Un varbūt tad viņi mainīs savas domas. Karš rada naidu, daudzos ukraiņos ir naids pret Krieviju, tas ir mūžīgs un to nemaz nevar vārdos izteikt."
Tetjana
Luhanskas apgabala iedzīvotāja
"Ja viņi parakstīs šos noteikumus, tas nebūs labi. Par ko tad mūsu vīri cīnījās, tikai tāpēc, lai mūsu zemi varētu atņemt? Ja būtu citi noteikumi, ja viņi pamestu mūsu teritorijas, tad jā, es piekristu. Bet, kad viņi atņem mums teritoriju, kur esam dzīvojuši visu savu dzīvi, kur ir mūsu mājas, es nepiekrītu."
Kremlis apgalvo, ka Krievijas puse vēl nav saņēmusi nekādu oficiālu informāciju no ASV par Ženēvā notikušo sarunu par Ukrainu rezultātiem un nav redzējusi "nekādu plānu" no Eiropas.
Tikmēr mediji, atsaucoties uz avotiem Kremlī, šodien raksta, ka Krievija atsakās no jebkādiem kompromisiem Ukrainas "miera plānā". Tāpat Kremlis negrasās pārskatīt savas vecās prasības. Starp galvenajām no tām ir NATO paplašināšanās aizliegums un Rietumu ieroču izvešana no Austrumeiropas.
Arī tas, ko Maskava turpina darīt Ukrainā, neliecina par gatavošanos mieram – frontē turpinās milzu spiediens teju visā kauju līnijā, un vakarnakt kārtējais terors sarīkots Harkivas pilsētā – tur krievu uzbrukumos četri nogalinātie un vēl 17 civiliedzīvotāji ievainoti.
