Krievija un Baltkrievija atkal militārajās mācībās žvadzinās ar kodolieročiem
Krievija un Baltkrievija šonedēļ vienlaikus pastiprina militāro aktivitāti, uzsākot plašas kodolspēku mācības un demonstrējot taktisko kodolieroču izvietošanu, kamēr Ukraina turpina intensīvus dronu uzbrukumus Krievijas teritorijai. Mācībās iesaistīti desmitiem tūkstošu karavīru, simtiem ieroču sistēmu un stratēģisko līdzekļu, tostarp raķešu nesēji, kuģi un zemūdenes, bet Krievija šādu aktivitāti pamato ar "gatavības pārbaudi iespējamai agresijai".
Krievijas Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka no 19. līdz 21. maijam norisinās kodolspēku mācības, kurās piedalās vairāk nekā 65 000 karavīru un ap 7 800 dažādu ieroču un tehnikas vienību, vēsta "France 24".
Ministrija norādījusi, ka "bruņotie spēki veic mācības kodolspēku sagatavošanai un izmantošanai iespējama agresijas draudu gadījumā".
Mācībās iesaistīti arī vairāk nekā 200 raķešu palaišanas sistēmu, kā arī aviācija, kuģi un kodolzemūdenes. Krievija uzsver, ka tiks pārbaudīta arī ballistisko un spārnoto raķešu izmantošana.
Tiek ziņots, ka atsevišķi vingrinājumi saistīti ar Krievijas kodolieroču izvietošanu Baltkrievijā. Ministrija norādījusi: "Tiks testēta arī kopīga kodolieroču izmantošanas sagatavošana Baltkrievijas teritorijā."
Krievija jau iepriekš Baltkrievijā izvietojusi kodolspējīgo raķešu sistēmas, tostarp "Orešņik", kas var nest kodolgalviņas.
Šīs aktivitātes notiek laikā, kad Ukraina pastiprina dronu uzbrukumus Maskavai un citām Krievijas teritorijām. Tajā pašā laikā Krievijas diktators Vladimirs Putins devies vizītē uz Ķīnu, kur plānota tikšanās ar Ķīnas līderi Sji Dzjiņpinu, atgādina "Politico".
Savukārt Baltkrievijas Aizsardzības ministrija norādījusi, ka kopīgās mācības ar Krieviju ir plānotas un nav vērstas pret konkrētu valsti. Tiek uzsvērts, ka tās paredzētas, lai pārbaudītu spēju izmantot kodolieročus arī no pārvietojamām vai neplānotām palaišanas vietām.
Tikmēr Ukraina asi kritizējusi Krievijas kodolretoriku un militāro aktivitāti, norādot, ka Maskava faktiski "leģitimizē kodolieroču izplatību pasaulē", pārveidojot Baltkrieviju par potenciālu kodolieroču izvietošanas zonu pie NATO robežām.
Ukrainas Ārlietu ministrija aicinājusi starptautisko sabiedrību uz "viennozīmīgu un stingru nosodījumu par šādām darbībām".
Krievijas kodoldoktrīna pēdējos gados ir kļuvusi agresīvāka – 2024. gadā tā tika papildināta ar iespēju veikt "pirmā trieciena" kodolieroču izmantošanu, reaģējot uz draudiem valsts teritoriālajai integritātei.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
