Krievijas kuģa nogrimšana pie Spānijas raisa aizdomas par slepenu kodolkravu

142 metrus garais Krievijas karogotais kuģis "Ursa Major", kas pieder ar Krievijas valsti saistītajam uzņēmumam "Oboronlogistics", nogrima aptuveni 115 kilometru attālumā no Mursijas piekrastes Vidusjūrā.

Kā vēsta laikraksts "The Guardian", kuģis bija ceļā no Sanktpēterburgas uz Vladivostoku, taču dienu pirms nogrimšanas tas sāka strauji zaudēt ātrumu un sasvērties. Apkalpe glābējiem paziņoja, ka kuģa mašīntelpā notikuši trīs sprādzieni.

Spānijas jūras glābšanas dienests "Sasemar" nosūtīja helikopteru, glābšanas kuģus un velkoni, tomēr vēlāk operāciju pārņēma Krievijas karakuģis, kas lika Spānijas glābējiem atkāpties.

Saskaņā ar Spānijas valdības dokumentiem Krievijas karakuģis virs "Ursa Major" izšāvis signālraķetes. Vietējais laikraksts "La Verdad" pieļauj, ka tās varētu būt izmantotas, lai traucētu incidentu novērojošo izlūkošanas satelītu darbību.

Tikmēr telekanāls CNN ziņo, ka neilgi pēc signālraķešu palaišanas fiksētas četras seismiskas vibrācijas, kas līdzinājušās zemūdens sprādzieniem. Neilgi pēc tam kuģis nogrimis aptuveni 2500 metru dziļumā.

Negadījumā bojā gāja divi apkalpes locekļi, bet vēl 14 tika izglābti.

Oficiāli tika apgalvots, ka kuģis pārvadājis "nebīstamu kravu" – konteinerus, celtņus un lielgabarīta metāla detaļas. Tomēr Spānijas izmeklētājiem radušās aizdomas par patieso kravas saturu.

Kuģa kapteinis vēlāk atzinis, ka uz klāja atradušās "kodolreaktoru komponentes, kas līdzīgas zemūdeņu izmantotajām", gan uzsverot, ka kodoldegviela netika transportēta.

Izmeklētāji satelītattēlos pamanījuši arī divus milzīgus konteinerus, kuru svars varētu sasniegt aptuveni 65 tonnas katram.

"La Verdad" norāda, ka šādas kravas transportēšana pa sauszemi cauri Krievijai un Vidusāzijai būtu gandrīz neiespējama, kas varētu izskaidrot garo jūras maršrutu.

Savukārt avots, kas pazīstams ar izmeklēšanu, CNN atklājis, ka kuģa kapteinis esot uzskatījis – "Ursa Major" tiks novirzīts uz Ziemeļkorejas ostu Rasonu, lai piegādātu reaktorus.

CNN arī pieļauj iespēju, ka kuģa nogrimšana varētu būt "reta un augsta riska Rietumu militāra iejaukšanās", lai nepieļautu Krievijas kodoltehnoloģiju nonākšanu pie Ziemeļkorejas.

Izmeklēšanā uzmanību piesaistījis arī aptuveni 50×50 centimetru liels caurums kuģa korpusā. Pēc ekspertu domām, to varētu būt radījusi īpaši ātra torpēda. "Šāda veida ieroči ir tikai dažām valstīm, tostarp ASV, Krievijai un atsevišķām NATO valstīm," vēsta CNN.

Tikmēr Krievijas uzņēmums "Oboronlogistics" iepriekš paziņojis, ka kuģis esot kļuvis par "mērķtiecīga terorakta" upuri.

Par incidentu turpinās izmeklēšana, taču pagaidām neviena no iesaistītajām valstīm oficiālus secinājumus nav publiskojusi.