Krievija vēža apkarošanai tērēs 40 reižu mazāk, bet aizsardzībai – rekordlielas summas

Saskaņā ar federālā budžeta projektu samazinājums būs vēl krasāks, salīdzinot ar 2025. gadu, kad vēža ārstēšanas programmai tika atvēlēti 148,5 miljardi rubļu (aptuveni 1,5 miljardi eiro). Ja budžetu apstiprinās pašreizējā redakcijā, divu gadu laikā federālais finansējums vēža ārstešanasi būs sarucis aptuveni 38 reizes.

Plānots, ka turpmākajos gados finansējums daļēji atjaunosies — 2028. gadā tas sasniegs 5,76 miljardus rubļu, bet 2029. gadā — 12,78 miljardus rubļu. Tomēr arī šīs summas būs ievērojami mazākas par pašreizējo finansējumu.

Kopš programmas izveides tās līdzekļi izmantoti diagnostikas iekārtu iegādei, vēža ārstēšanas centru attīstībai un agrīnas slimības atklāšanas programmām. Saskaņā ar jauno budžeta projektu 2027.–2029. gadam atlikušo finansējumu galvenokārt paredzēts novirzīt diagnostikas un radioloģijas iekārtām.

Tikmēr specializētās nodaļas mazākās pilsētās un lauku reģionos varētu saskarties ar finansējuma samazinājumu, kas, visticamāk, vēl vairāk palielinās atšķirības starp vēža aprūpes pieejamību lielajos federālajos centros un attālākos Krievijas reģionos.

Krievijas amatpersonas norādījušas, ka daļa izdevumu tiks pārcelta uz obligātās veselības apdrošināšanas sistēmu un citām budžeta pozīcijām, nevis pilnībā likvidēta.

Tomēr pacientu organizācijas un daļa ekspertu apšauba, vai jaunie finansēšanas mehānismi spēs pilnībā kompensēt federālā finansējuma samazinājumu. Izdevumu pārcelšana uz reģionu budžetiem un obligātās veselības apdrošināšanas sistēmu varētu nozīmēt, ka aprūpes kvalitāte arvien vairāk būs atkarīga no katra reģiona finansiālajām iespējām.

Plānotais finansējuma samazinājums seko jaunākajiem datiem, kas liecina, ka Krievijas vēža pacientiem jau tagad arvien biežāk pašiem jāsedz ārstēšanas izmaksas.

Nevalstiskās organizācijas "Kustība pret vēzi" pētījumā konstatēts, ka no 2019. līdz 2025. gadam pacienti par saviem līdzekļiem iegādājās aptuveni katru sesto vai septīto pretvēža medikamentu iepakojumu.

2025. gadā mājsaimniecību izdevumi par pretvēža zālēm pieauga no 8,8 miljardiem līdz 11,4 miljardiem rubļu. Savukārt pacientu patstāvīgi iegādāto medikamentu iepakojumu skaits palielinājās no pieciem līdz 5,8 miljoniem.

Aptuveni 94% šo medikamentu ir iekļauti Krievijas svarīgāko zāļu sarakstā, un pacientiem tie būtu jāsaņem bez maksas.

Pētījuma autori uzsver, ka papildu izdevumi nav skaidrojami ar pacientu izvēli par labu dārgākām zālēm — lielākā daļa iegādāto medikamentu bija ģenēriskie preparāti. Galvenie iemesli ir piegāžu traucējumi un nepietiekama zāļu pieejamība.

Krievijas likumi garantē vēža pacientiem bezmaksas piekļuvi nepieciešamajiem medikamentiem, taču praksē pacienti un ārsti jau ilgstoši ziņo par iepirkumu kavēšanos un finansējuma trūkumu reģionos.

Valsts iepirkumi joprojām ir apjomīgi. Oficiālie dati liecina, ka 2025. gadā valsts, izmantojot obligātās veselības apdrošināšanas sistēmu, iegādājās 32,8 miljonus zāļu iepakojumu 336 miljardu rubļu vērtībā. Tomēr pieaugošie pacientu personīgie izdevumi liecina, ka finansiālais slogs palielinās jau pirms plānotā federālā finansējuma samazinājuma.

Aizsardzībai paredzēta vairāk nekā trešdaļa budžeta

Krievijas 2027. gada budžeta projektā aizsardzības izdevumi paredzēti 17,1 triljona rubļu apmērā jeb aptuveni 35% no visiem federālā budžeta tēriņiem. Tas būtu rekordaugsts īpatsvars laikā kopš Padomju Savienības sabrukuma.

Vairāk nekā četrus gadus ilgais Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā pakāpeniski mainījis valsts publisko izdevumu sadalījumu. Civilās programmas, tostarp veselības aprūpe un medicīniskā infrastruktūra, arvien vairāk paliek otrajā plānā, kamēr valsts turpina palielināt izdevumus aizsardzībai.