"Krievijai būs jādomā divkārt, pirms darīt ko dumju," Pensionēts Zviedrijas armijas ģenerālis komentē iestāšanos NATO
Zviedrijas iestāšanās NATO ir devusi trīs nozīmīgus ieguvumus, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" teica pensionēts Zviedrijas armijas ģenerālis Kārlis Neretnieks.
Pirmkārt, – Zviedrija vairs nebūs viena pati, ja "kaut kas notiks", otrkārt, pieaugs NATO ietekme un klātbūtne Baltijas jūras reģionā, un "Krievijai būs jādomā divkārt, pirms tā izdara kaut ko dumju."
Vienlaikus līdz ar Zviedrijas iestāšanos NATO būtiski samazinās Putina plāni palielināt ietekmi.
Savukārt Zviedrijā dzīvojoša latviete Gaida Lundberga raidījumam "900 sekundes" norādīja, ka iestāšanās NATO zviedriem bijusi svarīga ilgu laiku.
"Cilvēki arī domā, kā tas iespaidos ekonomiku, bet drošības ziņā ir ļoti apmierināti," teica Lundberga.
Video: Kā zviedri uztver valsts iestāšanos NATO
Kā ziņots, Zviedrija kļuvusi par 32. NATO dalībvalsti, paziņojis ASV Valsts departaments.
Valsts departamenta oficiālajā paziņojumā teikts, ka Ziemeļatlantijas līguma protokols par Zviedrijas Karalistes uzņemšanu ir stājies spēkā.
Zviedrijas pievienošanās aliansei nozīmē, ka visas pārējās dalībvalstis, tajā skaitā arī ASV, ir apņēmušās to aizstāvēt uzbrukuma gadījumā.
Zviedrija un Somija lūdza tās uzņemt NATO 2022. gada maijā, atsakoties no ilgstoši uzturētās neitralitātes politikas.
Šāds lēmums tika pieņemts, reaģējot uz Krievijas atkārtoto iebrukumu Ukrainā.
Somija par alianses locekli kļuva jau 2023. gada aprīlī, taču Zviedrijas uzņemšanu aizkavēja Turcija un Ungārija, kas ilgstoši vilcinājās ar uzņemšanas protokola ratifikāciju.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
