Zviedrija nepievienojas NATO ar tukšām rokām: ieskats jaunās alianses dalībvalsts militārajā arsenālā
Zviedrijas pievienošanās NATO ir liels ieguvums visa reģiona drošībai. Tradicionāli neitrālā valsts ir izveidojusi milzīgu militāri rūpniecisko kompleksu, kas stiprinās aliansi, ņemot vērā agresorvalsts Krievijas draudus, vēsta "Politico".
NATO alianses dalībvalstis tagad gandrīz pilnībā apņem Baltijas jūru, izņemot vien šauro ieeju Sanktpēterburgā pie Somu līča un Krievijas eksklāvu Karaļaučus. Tas ne tikai sarežģī agresorvalsts Krievijas jūras flotes dzīvi, bet arī dod iespēju aliansei uzraudzīt cauruļvadus un kabeļus zem ūdens.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Kas attiecas uz izdevumiem aizsardzībai, tad tur Zviedrija pagaidām iegulda 9,2 miljardus jeb 1,5% no IKP. Domājot par pievienošanos aliansei, pērn valsts apņēmās atvēlēt aizsardzībai lielākus līdzekļus un 2% no IKP, kas ir vēlamais rādītājs NATO dalībvalstīm, plāno sasniegt jau šogad.
Zviedrija attīstījusi lielu militārās ražošanas kompleksu. Tā ražo visu, sākot no "Saab JAS 39 Gripen" virsskaņas iznīcinātājiem, līdz "Carl Gustav" šautenēm, "AT4" prettanku ieročiem, zemūdenēm un "RBS15" pretkuģu raķetēm.
Kā norādījis Londonas Karaliskā apvienoto pakalpojumu institūta domnīcas pārstāvis Nīls Melvins, Zviedrijas pievienošanās NATO pilnībā izmaina neitralitātes nostāju, kas aizsākusies vēl Napoleona laikos.
Lai arī Zviedrijas pievienošanās krasi nepalielina kopējo NATO karavīru skaitu, tās rīcībā ir labi aprīkota armija, vairāk nekā 100 modernu iznīcinātāju, mūsdienīga jūras flote, kā arī tehnoloģiski progresīva aizsardzības industriālā bāze, vērš uzmanību Melvins.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
