Krievijas ekonomika sāk zaudēt tempu – karš Kremlim kļūst arvien dārgāks

Pēc sākotnējā sankciju trieciena Krievija strauji palielināja militāros tēriņus, un ekonomika uz kara fona pat piedzīvoja izaugsmi. Līdz 2025. gadam Krievija kļuva par devīto lielāko ekonomiku pasaulē, apsteidzot Kanādu un Brazīliju.

Taču tagad aina mainās. 2026. gadā parādās arvien skaidrākas pazīmes, ka Krievijas ekonomika sāk zaudēt spēku.

Izaugsme gandrīz apstājas

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) janvārī samazināja Krievijas ekonomikas izaugsmes prognozes līdz 0,6% 2025. gadā un 0,8% 2026. gadā. Tie ir vieni no zemākajiem rādītājiem pēdējo desmitu gadu laikā, ja neskaita pandēmijas periodu.

Vienlaikus krītas ienākumi no naftas un gāzes – galvenā Krievijas budžeta naudas plūsma. Ja 2022. gadā fosilo energoresursu nodokļi veidoja ap 40% federālā budžeta ieņēmumu, tad 2025. gadā tie sarukuši līdz aptuveni 25%.

To ietekmē gan sankcijas, gan naftas cenu kritums pasaulē – Krievijas "Urals" naftas cena no aptuveni 90 dolāriem par barelu 2022. gadā nokritusies līdz ap 50 dolāriem 2025. gada beigās.

"Kara kasi" iztukšo vairāki faktori

Enerģētikas politikas analītiķis Aizeks Levi norāda, ka Krievijas ienākumi no fosilo kurināmo eksporta jau ir ievērojami samazinājušies.

"Krievijas ienākumi no fosilā kurināmā 2025. gadā bija par 13% zemāki nekā pirms kara – tos ietekmē stingrākas sankcijas, Ukrainas dronu triecieni enerģētikas infrastruktūrai, grūtības atrast jaunus tirgus gāzei un zemākas naftas cenas," sacīja Levi.

Viņš uzsver, ka šie faktori pakāpeniski samazina naudu, ar kuru Maskava finansē karu, taču Rietumvalstīm būtu jādara vēl vairāk, lai ierobežotu Krievijas iespējas turpināt karadarbību.

Mazāk cilvēku, mazāk strādnieku

Papildus naftas problēmām Krievija saskaras ar ilgtermiņa demogrāfisko krīzi. Iedzīvotāju skaits kopš 2019. gada ir samazinājies no 145,5 līdz 143,5 miljoniem cilvēku.

To veicina zemā dzimstība, karā kritušie un emigrācija. Rezultātā valstī trūkst darbaspēka, un bezdarba līmenis ir neparasti zems – ap 2%.

"Krievijai nav potenciāla straujai izaugsmei," norāda ekonomists Mareks Dombrovskis no domnīcas "Bruegel". "Karš ir daļa no problēmas, bet galvenais iemesls ir ilgtermiņa demogrāfija."

Nodokļi aug, dzīve Krievijā kļūst dārgāka

Lai segtu budžeta robu, Kremlis palielina nodokļus. Uzņēmumu ienākuma nodoklis paaugstināts līdz 25%, ieviestas augstākas iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes, bet 2026. gadā pievienotās vērtības nodoklis (PVN) pieaudzis līdz 22%.

Tas notiek laikā, kad Krievijā jau vairākus gadus saglabājas augsta inflācija, kas sadārdzinājusi pārtiku un pamatpreces.

Ekonomists Vladislavs Inozemcevs kritizē Krievijas varas iestāžu rīcību: "Centrālā banka un finanšu ministrija jau kopš 2023. gada apzināti "atdzesē ekonomiku", lai cīnītos ar inflāciju. Procentu likme pacelta līdz 21%, bankas samazina kreditēšanu. Kāpēc Kremlis to atbalsta – man ir mīkla."

Sabiedrības noskaņojums mainās

Sākumā karš pat uzlaboja daudzu krievu skatījumu uz ekonomiku, taču tagad optimisms mazinās. 2025. gada vasarā jau 39% iedzīvotāju uzskatīja, ka ekonomiskā situācija pasliktinās.

Galvenais jautājums Ukrainai un tās sabiedrotajiem – cik ilgi Krievija spēs uzturēt milzīgos militāros tēriņus, kas pārsniedz 7% no IKP.

Eksperti uzskata, ka īstermiņā Krievija karu vēl var finansēt. "Putins turpinās celt nodokļus, drukāt naudu, pārdot valsts īpašumus un nacionalizēt uzņēmumus," sacīja Inozemcevs. "Tas ļaus finansēt karu vismaz līdz 2026. vai pat 2027. gadam."

Taču pirmo reizi kopš iebrukuma sākuma Krievija ir piekritusi jaunām miera sarunām ar Ukrainu, kas notiek ar ASV starpniecību Abū Dabī.

Eksperti secina – Krievijas kara ekonomika vairs nav neizsīkstoša, un laiks strādā pret Kremli.