Latvija var palikt vienīgā Baltijas valsts bez obligātas dienēšanas armijā

2015. gada 4. martā 12:13

LNT 900 sekundes

Saistībā ar pieaugošajiem draudiem, ņemot vērā Krievijas agresiju Ukrainā, Lietuvas Aizsardzības ministrija iesniegusi valdībai grozījumus, lai atjaunotu valstī obligāto karadienestu.<!–more–>

Ja likuma grozījumus apstiprinās, tad šā gada laikā dienestā paredzēts iesaukt 3–3,5 tūkstošus jauniešu. Pirmais iesaukums tiek plānots šoruden, visticamāk, septembrī, bet atgriešanās pie profesionālas armijas varētu notikt pēc pieciem gadiem, paredz virzītie likuma grozījumi. Pirmkārt, Lietuvas armijā tiks gaidīti brīvprātīgie un vīrieši vecumā no 19 līdz 26 gadiem tiks iesaukti dienestā tikai tad, ja brīvprātīgo nebūs gana.

Obligātais karadienests Lietuvā tika atcelts 2008. gadā.

Ja Lietuva pieņems likuma grozījumus Latvija būs vienīgā no trim Baltijas valstīm bez obligātā militārā dienesta.

Kopš pagājušā gadsimta 60. gadiem lielākajā daļā Eiropas valstu obligātais militārais dienests pakāpeniski aizstāts ar profesionālu armiju.

Lietuva izdod padomu grāmatu kara gadījumā; Latvija atturīga par šādu izglītošanu

Lietuvas Aizsardzības ministrija ir izdevusi rokasgrāmatu, kā iedzīvotājiem rīkoties, ja sākas karš. Tas darīts Ukrainas notikumu iespaidā pēc sabiedrības pieprasījuma. Latvijā tādas nav. Mūs trenē ieslēgt televīziju, ja atskan trauksme. Tikai tad uzzināsim, ko darīt.

Latvijas NBS gatavojas izmantot mobilizācijas likumu, kas skars rezerves karavīrus

Mainoties drošības situācijai reģionā, Nacionālie bruņotie spēki (NBS) šogad pirmo reizi plāno izmantot Mobilizācijas likumu, kas paredz obligātu ierašanos un piedalīšanos mācībās. Tas skars personas, kurām ir profesionālā militārā dienesta pieredze, bet pēdējo gadu laikā no armijas ir atvaļinājušās. Profesionālās zināšanas meklējot, Aizsardzības ministrija raugās arī pārējo rezervistu virzienā.