Latvijā viens no augstākajiem pacientu līdzmaksājumiem veselības aprūpē Eiropā

Latvija ierindojas otrajā vietā starp valstīm ar visaugstāko iedzīvotāju līdzmaksājuma īpatsvaru Eiropā, proti, 35,1% no kopējiem veselības aprūpes izdevumiem. Tas nozīmē, ka Latvijā pacienti paši samaksā vairāk nekā trešdaļu no medicīniskajiem rēķiniem.

Jāpiebilst, ka Latvijas ārsti un pacientu organizācijas jau ilgstoši norāda, ka pacientu līdzmaksājumu slogs ir viens no augstākajiem ES. Tas īpaši skar vecāka gadagājuma cilvēkus, hroniskos slimniekus un maznodrošinātos iedzīvotājus, kuriem bieži jāizvēlas starp medikamentiem un ikdienas vajadzībām.

Tik augsta līdzmaksājuma daļa ir arī Bulgārijā (35,5%), Grieķijā (34,3%), Serbijā (32,1%), Lietuvā (31,4%), kā arī Bosnijā un Hercegovinā (31%). Savukārt zemākie līdzmaksājumi reģistrēti Luksemburgā (8,5%), Francijā (8,9%) un Vācijā (10,7%).

"Spēcīgākas ekonomikas var atvēlēt vairāk līdzekļu veselības sistēmai un līdz ar to samazināt pacientu tiešos izdevumus," medijam skaidro Maltas Veselības ministrijas ekonomists Džozefs Piskopo.

Pacienti maksā vairāk, ja valsts segums ir ierobežots

Eksperti uzsver, ka augstā līdzmaksājuma daļa raksturīga Austrumeiropas un Dienvideiropas valstīm, kur sabiedriskā veselības apdrošināšana ir mazāk visaptveroša, un pacientiem bieži jāmaksā pašiem par zālēm, zobārstniecību un diagnostikas izmeklējumiem.

"Daudzās valstīs, kur veselības sistēmas darbojas vājāk, tie, kas nemaksā sociālās iemaksas, tiek izslēgti no valsts apmaksātajiem pakalpojumiem," "Euronews" norāda Londonas Ekonomikas skolas profesors Džonatans Siluss.

Veselības aprūpes un slimnīcu federācijas (HOPE) vadītājs Paskals Garels medijam skaidro, ka valstīs ar plašu valsts apdrošināšanas segumu līdzmaksājums ir zemāks, jo tajās pacientiem tiek nodrošināts plašāks pakalpojumu klāsts un spēcīgāka aizsardzība pret katastrofāliem izdevumiem.

"Francijā, Vācijā un Zviedrijā būtiskākie pakalpojumi tiek nodrošināti ar ļoti mazu vai bez līdzmaksājuma, un ir īpaša aizsardzība cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, senioriem un hroniskiem pacientiem," viņš piebilst.

Cik maksā ārstēšanās Eiropā?

Vidēji katrs Eiropas Savienības iedzīvotājs 2023. gadā no savas kabatas par veselības aprūpi samaksāja 542 eiro gadā, liecina "Eurostat" svaigākie dati. Taču starpība starp valstīm ir ievērojama — piemēram, no 136 eiro gadā Horvātijā līdz 1 176 eiro Beļģijā.

Lielākie maksājumi reģistrēti Šveicē (2 396 eiro gadā) un Norvēģijā (1 158 eiro), bet vismazākie — Moldovā (116 eiro).

Palūkojoties uz Baltijas valstīm, Lietuvas iedzīvotāji nedaudz pārkāpj ES vidējo slieksni, proti, viens lietuvietis gadā par veselību samaksā 583 eiro. Tikmēr Latvija ierindojas uzreiz aiz Eiropas vidējā rādītāja ar 535 eiro uz vienu iedzīvotāju, bet Igaunijā šādas izmaksas sasniedz 460 eiro gadā.

"Bagātākās valstis vairāk investē augsto tehnoloģiju medicīnā, kas palielina kopējos izdevumus, bet nodrošina labāku pieejamību," skaidro Garels.

Viņš norāda, ka iedzīvotāju novecošanās un hronisko slimību izplatība arī ietekmē veselības aprūpes izmaksas. "Jaunākas sabiedrības vai valstis ar zemāku dzīves ilgumu tērē mazāk — taču bieži vien tāpēc, ka medicīnas pakalpojumi netiek pietiekami izmantoti, nevis tāpēc, ka vajadzības būtu mazākas."

Iepriekš vēstīts, ka Latvijas iedzīvotāji patēriņa kredītu visbiežāk izmanto mājokļa remontam, transportlīdzekļa iegādei un biežāk kā mūsu Baltijas kaimiņi – veselības aprūpei, liecina "Luminor" bankas aptauja.

Medicīnas un veselības aprūpes izdevumi un zobārstniecības pakalpojumu segšana kļūst par aizvien biežāku iemeslu patēriņa kredīta izmantošanai, īpaši Latvijā. Aptaujas dati rāda, ka katrs piektais Latvijas iedzīvotāju patēriņa kredītu izmanto medicīniskajiem izdevumiem, bet 14% – zobārstniecībai.

Lietuvā un Igaunijā rādītāji ir līdzīgi, taču Latvijā tie ir visizteiktākie. Papildu līdzekļi nepieciešami situācijās, kad medicīnas pakalpojumi nav pilnībā apmaksāti vai nepieciešami steidzami, piemēram, risinot problēmu uzreiz var izvairīties no lielākiem izdevumiem vēlāk.