Vispirms jāuzsver, ka, lai vispār saņemtu iespēju uzrunāt Eiropas Parlamentu, valstu vadītājiem nepieciešams ielūgums. Un tādu Latvijas Valsts prezidents Egils Levits bija saņēmis jau iepriekš, bet plānus tolaik izjauca Covid-19, kas, kā atceramies, apturēja Eiropu un visu pasauli. Un varbūt pat labi, ka tā. Jo brīdis, kad Latvijas pirmās personas vārdos ieklausās, ir kritiski svarīgs reģiona drošībai. Runa ir par Ukrainu, un ielūgt tieši Levitu – tas ir likumsakarīgi.
Viņš 24 gadus aizvadījis Eiropas Cilvēktiesību tiesā kā tiesnesis, tāpēc par tribunāla izveidi vai Krievijas iesaldēto aktīvu izmantošanu Ukrainas labā ir kompetents runāt ne tikai tādā vēlamības formā, bet no juridiskā aspekta. Tāpēc viņa vārdiem ir liels svars. Un tas bija ļoti būtiski, ka vairākkārt savā runā viņš atkārtoja: "Šķēršļu nav. Nepieciešama tikai politiskā griba."
"Šodien mums ir tas gods uzņemt Latvijas Valsts prezidentu Egilu Levitu. Esam pagodināti, ka uzrunāsiet Eiropas demokrātijas mītni īsi pirms pirmās gadadienas, kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā," tribīnēs, sagaidot Levitu, sacīja Eiropas Parlamenta prezidente Roberta Metsola.
"Eiropas Parlaments ir Eiropas politiskā sirds. Šeit satiekas Eiropas Savienības pilsoņu dažādās intereses, domas un viedokļi. Pirmo reizi kopš Otrā pasaules kara mēs Eiropā piedzīvojam agresīvu karu. Tādēļ starptautiskām tiesībām uz to ir jāreaģē. Ir jābūt īpašam starptautiskam tribunālam, kas iztiesā šo agresijas noziegumu."
Ne mazāk svarīgs par saturisko vēstījumu bija izvēlētais formāts – prezidents demonstrēja savas valodas zināšanas. Runu iesāka latviski, pārgāja uz franču, vācu un noslēgumā – angļu valodu. Kuluāros gan sprieda, ka latviešu valoda šeit dzirdama reti, tāpēc varbūt varēja ja ne visu, tad lielāku runas daļu tomēr saglabāt latviešu valodā, bet acīmredzot uzvarēja vēlme tikt saprastam bez tulku starpniecības. Un tas atmaksājās ar skaļiem aplausiem, deputātiem pat ceļoties kājās.
"Prezidenta runā tieši šī daļa bija ļoti laba, kur viņš trīs reizes teica "politiskā griba". Pirmkārt, par īpašo tribunālu, otrkārt – par aktīvu atdošanu Ukrainas rekonstrukcijai, un, treškārt, par Ukrainu ES. Viņš katru reizi piebilda, ka legāli tas ir iespējams, ir nepieciešama politiskā griba. Un tā ir gan EP rokās, gan dalībvalstu vadītāju rokās. Tā ir viņu atbildība," uzsvēra Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete.
"Levita uzaicinājums bija likumsakarīgs, un tas, ka viņš šeit runāja, bija veiksmīgi. Viņš uzspieda uz pogām, kas EP patīk – viņš runāja no eiropeiskas perspektīvas par kopīgām vērtībām, likuma varu, mazāk praktiskiem izaicinājumiem, bet, nodemonstrējot savu Konstitucionālo tiesību kapacitāti, un, kā redzējām, pēc aplausiem, kolēģiem tas tīri labi patika."
"Tā bija laba un spēcīga runa. Mēs aplaudējām ar lielu prieku, jo tā nebija tikai Latvijas, bet visas Baltijas balss. Un visu to, kuriem patiesi rūp Ukrainā notiekošais. Prezidents izteicās skaidri par iniciatīvām, ko arī mēs parlamentā stingri atbalstām – tribunāls un ieroči. Būtu labi, ja visu Eiropas Savienības dalībvalstu vadītāji runātu tādā valodā," pauda Eiropas Parlamenta deputāts Andrjus Kubiļus.
Runu Latvijas Valsts prezidents noslēdza emocionāli pielādēti, ka šis ir vēsturisks brīdis, un Eiropai ir iespēja nostāties pareizajā vēstures pusē. "Ukrainas tauta ir pieņēmusi pareizo lēmumu. Tagad ir mūsu kārta to darīt," uzsvēra Levits.
Vēlāk, atbildot uz žurnālistu jautājumiem, prezidents gan atzina, ka tehniski ceļš uz to pašu tribunālu nebūs nedz ātrs, nedz vienkāršs, bet kaut vai šis gads jau pierādījis, ka tad, kad Latvija kā viena no pirmajām kara sākumā ieminējās par Krievijas atbildības prasīšanu, tas izklausījās neiespējami.
Bet nu jau Eiropas Parlamenta vairākums runā vienā balsī, tāpēc darbs šai virzienā jāturpina.
Jau ziņots, ka Valsts prezidents Egils Levits šodien plkst. 12.05 tiksies ar Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētāju Robertu Metsolu, savukārt plkst. 12.30 valsts pirmā persona uzrunās EP deputātus. Bija paredzēts, ka Levits uzrunās deputātus par Eiropas vērtībām, Ukrainas vietu Eiropā un Krievijas atbildību par pastrādātajiem noziegumiem.
EP priekšsēdētaja iepriekš norādīja, ka Levits uzrunās EP neilgi pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā pirmās gadadienas un ka no pirmās dienas Latvija bijusi līdere un ar savu atbalstu ir palīdzējusi veidot Eiropas Savienības politiku.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
