Lietuva zaudē ES Tiesā: 112 dienestam ir jāspēj noteikt zvanītāju atrašanās vietu
Lietuva zaudējusi Eiropas Savienības (ES) Tiesā. Tā atzinusi, ka valsts operatīvajiem dienestiem bija jānodrošina iespējas noteikt to zvanītāju atrašanās vietu, kas vēršas dienestā 112. Lieta bija ierosināta pēc 2013. gada traģiskajiem notikumiem, kad jauna sieviete, kuru vēlāk nogalināja, vairākkārt bija sazvanījusi glābējus, taču nespēja paskaidrot, kur atrodas. Spriedums ir saistošs arī Latvijai.
Eiropas Savienības Tiesā jautājums par ārkārtas situāciju tālruņa 112 iespējām nonāca pēc traģiskiem notikumiem Lietuvā. 2013. gadā Panevēžā tika nolaupīta, izvarota un dzīva sadedzināta meitene, kura desmit reizes zvanīja uz numuru 112, bet zvanu centrā viņas atrašanās vietu noteikt nespēja.
Publiskotajā spriedumā minēts, ka policijai, ugunsdzēsības un neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestiem jāspēj noteikt zvanītāja atrašanās vietu visos gadījumos, kad piezvanīts uz ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112, neatkarīgi no tā, vai telefonam ir SIM karte.
Nule pasludinātais Eiropas Savienības Tiesas spriedums nozīmē, ka nogalinātās sievietes ģimene tagad pret Lietuvu var vērsties ar civilprasību.
Traģiskie notikumi risinājās pirms sešiem gadiem. Un, ja līdzīga situācija notiktu Latvijā, situācija varētu būt identiskas. Jo 112 zvanu centra sistēmas arī nebija savietotas ar mobilajiem operatoriem. Ja pazudis, piemēram, ogotājs, ar viņu tika uzturēta saruna.
Taču jau tad Eiropas Savienības dalībvalstīm bija saistoša prasība par zvanītāja vietas identificēšanu. Projektu, kas paredzētu veikt visas nepieciešamos tehniskos uzlabojumus, bija plānots sākt jau 2010. gadā. Taču tad Latvija dzīvoja finanšu krīzes apstākļos, un tas nenotika.
Šobrīd sistēma Latvijā jau ir ieviesta. Attiecīgi likuma grozījumi tika pieņemti pirms četriem gadiem. Praksē tas paredzēja investīcijas kā valsts, tā arī mobilo sakaru kompāniju sistēmās. Jo tieši operatori ir informācijas pirmavots, bet Iekšlietu ministrijas (IeM) Informācijas centrs – starpnieks.
"Mēs redzam zvanītāja atrašanās vietu, kuras identifikators ir mobilais telefona numurs, kā arī zvana saņemšanas laiks. Kā arī IMEI kods, respektīvi telefona atrašanās vieta. Šādu neietekmētu informāciju mēs nododam operatīvajiem dienestiem. Bet par informācijas iegūšanas veidu būtu jājautā sakaru sniedzējiem," norāda IeM Informācijas centra pārstāve Jurita Mikoviča.
Taču, kā LNT Ziņām norādīja Latvijas mobilo operatoru pārstāvji, šobrīd zvanītāja atrašanās vieta tiktu noteikta, vadoties tikai no bāzes stacijas. Ārpus pilsētām tas ir vairāku kilometru plašs rādiuss, tātad zvanītāja meklēšana var būtiski ieilgt.
Tehniski atrašanās vietu varētu noteikt vēl precīzāk, jo modernie viedtālruņi ar "Android" un "IOS" operātājsistēmām pēdējos gados šādu iespēju paredz. Runa ir par AML sistēmu, kas lielākajā skaitā gadījumu meklēšanu padara ievērojami precīzāku.
Taču, tā kā šobrīd AML datu apstrādi neparedz Elektronisko sakaru likums, sistēma lietota netiek. Obligāta prasība izmantot šos datus Eiropas Savienības valstīs būs no 2023. gada.
Kā alternatīvu Latvijā šobrīd var uzskatīt Iekšlietu ministrijas izstrādāto lietotni, "Mana drošība", kuru lejupielādējot cilvēks piekrīt glābšanas dienestam nosūtīt savas koordinātas, izmantojot tālrunī iebūvētu globālās pozicionēšanas sistēmu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
