Uz saturu

Makrons aicina Lekornī vadīt ārkārtas sarunas pēc valdības krišanas

Francija grimst arvien dziļāk politiskajā haosā pēc tam, kad premjers Sebastjēns Lekornī atkāpās no amata tikai pēc 26 dienām tajā.

2025. gada 7. oktobrī 6:50

Lai gan prezidents Emanuels Makrons pieņēma viņa valdības demisiju, kas faktiski nostrādāja nepilnas 14 stundas, Makrons ir aicinājis Lekornī vadīt ārkārtas sarunas ar opozīciju, lai šo krīzi risinātu.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Francijas prezidenta lēmums, ko daudzi uztver kā izmisīgu mēģinājumu iegūt laiku, nāk brīdī, kad finanšu tirgi krītas, valsts parādu krīze padziļinās un neviena politiskā nometne nav gatava atbalstīt sāpīgus taupības pasākumus.

Prezidents, kurš arvien vairāk zaudē sabiedrotos, tagad stāv trīs sarežģītu izvēļu priekšā, ja sarunas izgāzīsies — iecelt jaunu premjeru, izsludināt ārkārtas vēlēšanas vai atkāpties no amata, lai gan pēdējais variants ir maz ticams.

Sebastjēns Lekornī
demisionējušais Francijas premjerministrs

"Kompromisa veidošanas būtība starp politiskajām partijām ir spēja apvienot kopīgās idejas un vienlaikus respektēt katras puses "sarkanās līnijas". Taču mēs nevaram atrasties galējībās. Dažas opozīcijas partijas to ir sapratušas, un es vēlos viņām par to pateikties. Tagad mums jāspēj spert soli uz priekšu — vismaz tiem, kuri patiešām vēlas atrast ceļu, pa kuru virzīt valsti tālāk."

Tikmēr Kremlim simpatizējošā galēji labējā līdere Marina Lepēna izmanto haosu savā labā, kārtējo reizi aicinot uz jaunām vēlēšanām un paziņojot, ka viņas partija ir gatava pārņemt varu.

Kā Francija līdz tam nonāca?

Pēc galēji labējo panākumiem 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās prezidents Emanuels Makrons lēma atlaist parlamentu, cerot "sakārtot" politisko spēku līdzsvaru. Rezultāts bija gaužām pretējs – vēlētāji sadalījās trīs lielos blokos: kreisie, centristi un galēji labējie. Neviens nespēja iegūt vairākumu, un parlamenta darbs faktiski jau pašā saknē tika paralizēts.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Aptaujas rāda, ka, atkārtoti izsludinot jaunas vēlēšanas, lielākos uzvaras laurus plūktu galēji labējie ar Žordanu Bardellu priekšgalā – tuvāko sabiedroto un protežē Kremļa draudzīgajai Marinai Lepēnai. Turklāt potenciāli sašķobīties var arī paša Makrona krēsls vēl pirms amata termiņa beigām.

Tā kā Parīze ir viena no galvenajiem Ukrainas atbalstītājiem, tad valdības iekšējās cīņas var tai skaitā aizkavēt svarīgus lēmumus un palīdzību Kijivai.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm