Melu lielvalsts jeb kāpēc neviens neraujas ticēt Krievijas paziņojumiem par iespējamo mēri

Kā atgādina "Politico", bažas izraisījusi 28 gadus vecas darbinieces nāve Irkutskas Pretmēra institūtā. Satraukumu pastiprina arī tas, ka vietējais Krievijas amatpersonas paziņojums sākotnēji saistīja nāvi ar mēra gadījumu.

Krievijas Patērētāju tiesību aizsardzības un cilvēka labklājības uzraudzības dienests "Rospotrebnadzor" paziņojis, ka sieviete mirusi no nezināmas izcelsmes pneimonijas. Pēc iestādes sniegtās informācijas, laboratoriskajos izmeklējumos neesot konstatēti mikroorganismi, kas saistīti ar viņas profesionālo darbību.

Vienlaikus Krievijas mediji ziņojuši, ka veselības novērošana notiek gandrīz 200 cilvēkiem, bet vairākās ārstniecības iestādēs noteikti karantīnas pasākumi. Vēlāk "Rospotrebnadzor" skaidroja, ka šādi piesardzības pasākumi veikti tieši darbinieces profesionālās darbības dēļ.

PVO: joprojām nav skaidrs, no kā sieviete nomira

PVO vērsusies pie Krievijas amatpersonām jau 3. oktobrī, pieprasot papildu informāciju saskaņā ar starptautiskajiem veselības aizsardzības noteikumiem.

PVO Epidēmiju un pandēmiju pārvaldības nodaļas direktore Marija van Kerkhove uzsvēra, ka organizācijas rīcībā vēl nav pietiekami daudz informācijas. "Mēs precīzi nezinām, kā šī persona nomira," viņa sacīja. "Mēs zinām, ka viņai bija pneimonija. Zinām, ka gadījums bija letāls. Saprotam, ka veikti laboratoriskie izmeklējumi, taču slimības izraisītājs nav atrasts. Tāpēc mums nepieciešama papildu informācija."

PVO norādījusi, ka vēlas saņemt detalizētu informāciju par veiktajām analīzēm, pārbaudītajiem patogēniem, iespējamiem incidentiem laboratorijā un gandrīz 200 kontaktpersonām.

Arvien kritiskāka kļūst arī Eiropas Savienības nostāja. Eiropas Komisijas pārstāve Eva Hrncīrova ceturtdien žurnālistiem paziņoja: "Visa pasaule gaida informāciju no Krievijas. Krievijai pēc iespējas ātrāk jāsniedz informācija par mēra situāciju. Mums nepieciešami dati, lai eksperti varētu izvērtēt situāciju, jo tai var būt pārrobežu sekas."

Eiropas Komisija gatavojas nosūtīt Maskavai oficiālu tehnisku pieprasījumu ar lūgumu sniegt papildu informāciju.

Arī ASV pievērsušas lielu uzmanību notikumiem Irkutskā. Valsts sekretārs Marko Rubio aicinājis Krieviju publiskot vairāk informācijas un uzsvēris, ka līdz papildu datu saņemšanai nav atbildīgi izdarīt galīgus secinājumus.

Savukārt ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka tuvākajā laikā plāno apspriest situāciju ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Tomēr vēl ceturtdien Tramps atzina, ka Krievija pašlaik "nesaka pārāk daudz".

Krievijas vēsturiskā slepenība

Savā analīzē "Politico" norāda, ka starptautiskās bažas par Krievijas atklātību šajā gadījumā pastiprina vairāki vēsturiski precedenti. Viens no zināmākajiem ir 1986. gada Čornobiļas atomelektrostacijas katastrofas gadījums, kad Padomju Savienības varasiestādes vairākas dienas publiski neatzina notikušās avārijas patieso mērogu, lai gan radioaktīvais piesārņojums jau bija izplatījies ārpus PSRS robežām.

Tiek pieminēts arī 1979. gada Sibīrijas mēra uzliesmojums toreizējā Sverdlovskā (tagad Jekaterinburga). Padomju amatpersonas sākotnēji apgalvoja, ka saslimšanas saistītas ar inficētas gaļas lietošanu uzturā, taču vēlāk izmeklēšanā tika secināts, ka slimības izplatību izraisījusi noplūde slepenā bioloģisko ieroču laboratorijā. Uzliesmojumā gāja bojā vismaz vairāki desmiti cilvēku.

Arī jaunākos laikos Krievija nereti saskārusies ar pārmetumiem par nepietiekamu atklātību veselības jomā. Starptautiskie eksperti vairākkārt pauduši šaubas par Krievijas sniegtajiem datiem par HIV izplatību un Covid-19 pandēmijas laikā publicēto statistiku, īpaši pandēmijas sākumposmā.

Tieši šo pieredzi tagad atgādina Pasaules Veselības organizācija un Eiropas amatpersonas, uzsverot, ka savlaicīga un pilnīga informācijas apmaiņa ir būtiska, lai varētu objektīvi novērtēt iespējamos sabiedrības veselības riskus.

Lai gan pagaidām nav pierādījumu, ka Irkutskas gadījumā darbinieces nāves cēlonis patiešām būtu mēris, PVO uzsver, ka bez pilnīgas un savlaicīgas informācijas nav iespējams veikt objektīvu riska novērtējumu.