Merkele Krievijas sāktajā karā saskata Baltijas valstu un Polijas vainu

Merkele, kura bija Vācijas kanclere no 2005. līdz 2021. gadam, šādu apgalvojumu izteikusi intervijā ungāru izdevumam "Partizan".

Merkele norādījusi, ka Polija un Baltijas valstis 2021. gadā nav atbalstījušās tiešas sarunas ar Krieviju. Tam par pamatu bijušas bažas, ka Eiropas Savienības dalībvalstis nespēs izstrādāt vienotu nostāju pret Krieviju.

Viņa sacīja, ka vaino Poliju un Baltijas valstis diplomātisko attiecību saraušanā starp Krieviju un Eiropas Savienību, kas, pēc viņas teiktā, noveda pie iebrukuma tikai dažus mēnešus vēlāk, raksta "Daily Mail".

Pēc viņas sacītā, Polijas atteikšanās atbalstīt Minskas vienošanās iedrošināja Putinu 2022. gadā pilnībā iebrukt Ukrainā.

"Tagad laiki ir mainījušies, un mums ir jādomā par to, kāda ir labākā pozīcija, lai panāktu mieru," viņa sacīja. Pēc Merkeles domām, tas būs iespējams, ja Eiropa īstenos reālu atturošus pasākumus un atbalstīs Ukrainu.

Intervijā Merkele arī sacīja, ka viņa neuzskata Ungārijas premjerministru Viktoru Orbānu par Krievijas "Trojas zirgu" Eiropā. Tajā pašā laikā viņa tomēr neatbalstot Ungārijas atteikšanos pārtraukt krievu energoresursu importu.