NATO 5. pants nav panaceja: ASV ģenerālis brīdina Baltiju gatavoties atvairīt agresoru vismaz divas nedēļas

Pēc ģenerāļa domām, NATO 5. panta garantijas nav automātiskas – pants tiek aktivizēts, ņemot vērā politisko gribu. Tāpēc viņš norādījis, ka Lietuvai jābūt gatavai izturēt, līdz ierodas sabiedroto papildspēki.

"Nezinu, vai visi izprot 5. pantu. Tā nav automātiska lieta. Tas ir politisks lēmums. Iespējams, ka pēc Krievijas uzbrukuma NATO dalībvalstij būs pārtraukums, varbūt pat divas nedēļas. Varētu paiet divas nedēļas, līdz papildspēki nonāk Lietuvā," preses konferencē Viļņas drošības forumā izteicies Hodžess.

"Tātad, ja jūs domātu, kā aizstāvēties, jūs domātu par universālu aizsardzību – vai sliktākajā scenārijā lietuvieši ir gatavi gaidīt papildspēkus?" viņš retoriski vaicāja.

"Jābūt gataviem izturēt vismaz divas nedēļas"

Ģenerālis atzīmēja, ka Lietuvai jābūt gatavai cīnīties ar ienaidnieku saviem spēkiem. Pēc viņa teiktā, Lietuvas Bruņotos spēkus stiprina valstī izvietotā vācu brigāde un amerikāņu bataljona kaujas grupa.

"Jābūt gataviem izturēt vismaz divas nedēļas, līdz ierodas papildspēki. Tā ir arī daļa NATO doktrīnas – strauja papildspēku ierašanās. Bet tās divas nedēļas – neesmu drošs, vai visi saprot, ko tas nozīmē. Jūs nestāvēsiet pie robežas ar milzīgu zīmi, kurā teikts, ka mēs aizsardzībai tērējam 3% no IKP. Tas neapturēs nevienu Krievijas transportlīdzekli," saka Hodžess.

"Svarīgi ir tas, vai jūs esat gatavi," viņš piebilda. Ģenerālis arī uzsvēra sabiedrības sagatavotības nozīmi. Pēc viņa teiktā, Lietuvai būtu jāpievērš lielāka uzmanība ne tikai civilajai drošībai, bet arī civilo mācību norisei.

Pretraķešu aizsardzība ir nepietiekama

"Sabiedriskajā aizsardzībā Lietuvai jāiekļauj ne vien bunkuru celtniecība, pazemes slēpņu infrastruktūra, bet arī civilās aizsardzības mācības. Vai Viļņā, Kauņā, Klaipēdā, mazākās pilsētās ir notikusi gatavošanās tam, ja trāpītu Krievijas raķetes?" viņš vaicā.

Hodžess norāda, ka Lietuvai nav pietiekamu spēju aizsargāties pret raķešu uzbrukumiem, tāpēc viņš mudina Viļņu lūgt NATO rīkot pretgaisa aizsardzības mācības Baltijas reģionā.

"Ja Krievija pieņems šo šausmīgo lēmumu – uzbrukt NATO valstij – tas nozīmē, ka viņi būs pieņēmuši lēmumu izšaut raķetes pret Eiropas iedzīvotājiem un infrastruktūru. Vai mums ir pietiekama pretraķešu aizsardzība? Es domāju, ka ne. Lietuvai, Latvijai un Igaunijai nav jāsteidzas ar daudzu sistēmu iegādi – to vienkārši nevar atļauties, jo tās ir ļoti dārgas," saka ģenerālis.

"Taču Lietuvai vajadzētu prasīt, lai NATO rīko gaisa un pretraķešu aizsardzības mācības un atrastu nepilnības. Mums gadiem nav notikušas lielas starptautiskas pretraķešu aizsardzības mācības. Un es domāju, ka Lietuvai šajā gadījumā būtu jāpasaka, ka vajadzēs aizsargāt infrastruktūru," viņš secina.

Vācijas ģenerālis pauž citas domas

Tikmēr Vācijas Aizsardzības spēku jeb Bundesvēra vadītājs, ģenerālis Karstens Breiers intervijā britu izdevumam "The Telegraph" norādījis, ka NATO būtu gatavs atvairīt Krievijas iebrukumu Baltijas valstīs.

"Jā, es par to nešaubos. Taču, pirmkārt, tas ir atturēšanas jautājums. Pamatojoties uz mūsu pašreizējo situācijas novērtējumu, man nav bažu par Krievijas uzbrukumu tuvākā nākotnē," viņš pauda.