Jānis Kažociņš: Krievijai no Baltijas valstīm vissvarīgāk ir iegūt politisko kontroli tieši Latvijā
Domājot par savu drošību, ir jābūt gataviem, ka agresorvalsts Krievija izvēlēsies pavisam citu pieeju – hibrīdkara metodes. Sarunā ar TV3 raidījumu "900 sekundes" Ģeopolitikas pētījumu centra vecākais pētnieks Jānis Kažociņš sniedz ieskatu arī vēsturē, kāpēc krieviem kontrolēt tieši Latviju ir bijis vissvarīgāk.
Viņš norāda uz to, ka katrs nākamais karš ir citādāks par iepriekšējo. "Mums ir jābūt gataviem uz pavisam citu pieeju. Un tā pieeja varētu būt tieši ar hibrīdkara metodēm. Tas ir noticis vairākus gadus, te ir informācijas karš. Tas notiek kopš divtūkstošo gadu vidus. Turpinās tie paši vecie lozungi par to, cik mēs esam rusofobiski, ka mēs esam nespējīga valsts, kas bez lielās Krievijas ekonomikas nemaz nevar dzīvot un ka fašisms atdzimst. Tikai tas briesmīgi lēni dzimst," ironizē Kažociņš.
Uz jautājumu, vai Latvijas iedzīvotāju vidū Krievijas īstenotās hibrīdoperācijas un šauru grupu uzsaukumi gūst atbalstu, pētnieks norāda, ka vienmēr būs maza daļa sabiedrības, kura vēlēsies sekot falšiem naratīviem. Viņš atsaucas uz pazīstamo ASV analītiķi Polu Goublu, norādot, ka Krievijai no Baltijas valstīm Latvija ir vissvarīgākā, jo iegūstot politisku kontroli šeit, arī Lietuvai un Igaunijai situācija kļūst daudz sarežģītāka.
"Tāpēc, piemēram, deportācijas no Latvijas 1941. un 1949. gadā bija ne tikai skaitliski, bet arī proporcionāli lielākas nekā kaimiņvalstīs. Mums bija liels [krievu] ieplūdums. Latviešu skaits no 1938. gada 77% līdz 1989. gadam bija samazinājies uz 52% – par vienu ceturto daļu. Tas ar specifisku domu, lai dekapitētu Latvijas sabiedrību un iepludinātu krievus," vērš uzmanību Kažociņš.
Viņš atgādina situāciju 1994. gadā, kad, lai Krievijas bruņotie spēki atstātu Latvijas teritoriju, bija jāpieņem apmēram 20 000 padomju virsnieki un viņu ģimenes. "Mums ir jābūt modriem, jo Krievijas Federācija to mēģinās izmantot. Bet, ņemot vērā, ka tā paaudze, kura bija vadošā tauta un kam bija liels rūgtums par to, ka viņi vairs tādi nav un viņiem liek šo "suņu valodu" mācīties, daudzi no viņiem ir aizgājuši aizsaulē," skaidro pētnieks.
"Paliek jau vēl "babuškas". Otrajā un trešajā paaudzē viņas ciena, bet lielākajai daļai no šīm paaudzēm interesē Eiropas Savienības pase un brīvība. Piemēram, ka viņu uzņēmumi netiks noņemti nost [no trases], tāpēc, ka viņu pilsētā kāds FSB priekšnieks uzskata, ka viņam tas pienākas, un, ja runās pretī, tad nonāks cietumā," krievu domāšanu ieskicē Kažociņš.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
